Grāmata ir autores veltījums tēvam Raimondam Pēčam, kas, izcietis Sibīriju, atgriezās mājās, izveidoja stipru ģimeni un uzaudzināja piecus bērnus.
Ineta Amoliņa stāsta, ka grāmatas rašanās pirmsākums meklējams pat īsās mirkļu sarunās: «Tēvs zināja, ka labu laiku jau vadu ekskursijas un dažādus pasākumus, strādāju skolā, vienmēr Liesmā lasīja par vēstures notikumiem, un reiz viņš pajautāja, vai to, ko stāsta, esmu kādreiz arī pierakstījusi. Īsti jau nē, man ir pietiekami trenēta atmiņa. Uz to tēvs atbildēja: reiz taču beigšu stāstīt, un tad manas zināšanas paliks karājoties gaisā… Sāku aizdomāties — tiešām esmu apzinājusi tik daudz materiālu, visu savākto salikusi kārtīgi pa mapītēm, tik daudz ir vērtīgas informācijas… 2008. gadā, kad Rubenes baznīca svinēja savu astoņsimtgadi, pirmo reizi lielas publikas priekšā stāstīju par apmēram divpadsmit Rubenes draudzes ievērojamiem cilvēkiem. Arī tētis atgādināja: redz, atkal tik daudz interesanta esi ieguvusi, kad beidzot to uzrakstīsi?