
Kad ierodamies vareno ošu apsargātajā Paipusu muižas teritorijā, zāliens starp seno muižu un parku ir pamatīgi nomīdīts. Un kā gan citādi, ja tikai pirms dažām dienām tieši tur vēl bijusi kārtējā biedrības «Paipusu muiža» kristīgā nometne 28 plašas apkaimes bērniem.
Bet kā Ineta un Laimonis kļuva par muižniekiem? Stāsta Ineta:
«Kad likvidēja vietējo kolhozu un izdalīja kopīpašumu, neviens nepretendēja uz bijušo Paipusu muižu, kurā tolaik bija klubs. Majestātiskā ēka palika bez saimnieka. Tā kā muižas zāli ne reizi vien bijām izmantojuši savas ģimenes godiem, bija žēl noskatīties pamestībā. Nolēmām, ka jādara kaut kas lietas labā. Par nelielu samaksu ēku iegādājāmies. Reiz kāds no Rīgas mācītājiem Laimonim vaicāja, vai nezinot, kur laukos var noorganizēt vasaras nometni svētdienas skolas bērniem. Vīrs atbildējis: «Man tak ir muiža!» Tā maisam gals bija vaļā, Rīgas kristiešu bērnu nometnes notika vairākas vasaras pēc kārtas, līdz svētdienas skola pajuka. Nometnes vairs nebija, un mums pēkšņi kaut kā pietrūka. Man radās ideja. Zvanu agrāko nometņu skolotājai, lai to pavēstītu, bet viņa atbild: arī man ir ideja! Izrādās, ka abām galvā ir viena doma: organizēt kristīgās nometnes problēmu bērniem. Sapratām, ka tas ir Dieva prāts, ja jau abas esam tā nolēmušas vienlaikus. Tā sākām!
SAIMNIEKI. Ineta un Laimonis Boles: «Paipusu muižai ir pielietojums! Ja vēl tiksim pie finansējuma tekošā jumta nomaiņai, tad varēsim teikt, ka viss pamazām iet uz labu!» Jāņa Līgata foto