Skolēni ar dažādām zināšanu un uztveres spējām, arī ar mācīšanās grūtībām ir realitāte, tāpēc skolas, pamanot ikvienu labu pieredzi, cenšas to pielāgot savas izglītības iestādes vajadzībām un iespējām.
Skolas direktora vietniece izglītības jomā NELDA JAUNZEME stāsta, ka valstī joprojām nav izstrādāta noteikta sistēma, skolotāja palīga pienākumu apraksts, nav arī uzkrāta pieredze, kā pedagogiem strādāt šajā modelī: «Vērtējam pagaidām to nedaudzo skolu ieguvumus, kur izveidots savs modelis bērnu atbalstam mācībās. Vairāku gadu pieredze ir Valda Zālīša pamatskolai Rīgā, tāpēc, domājot, kā palīdzēt saviem skolēniem, klātienē iepazināmies ar rīdzinieku pieredzi, kur vienai klasei ir divi klases audzinātāji. Šādi organizējot darbu, ļoti būtiska ir pedagogu savstarpējā sadarbošanās, cilvēciskā saprašanās un atvērtība, regulāri paredzot laiku jaunu plānu saskaņošanai, kam bieži vien lielā skolā ir grūti atrast brīvu laiku, jo skolotāja palīgam, kā mēs ikdienā saucam, trešajam skolotājam ir arī savas stundas citās klasēs un, kā mūsu gadījumā, arī citā ēkā.»
Tāpēc rūjienieši meklē savu variantu. Zināmā mērā to sekmēja arī novada izglītības iestāžu reorganizācija, kad vispirms vidusskolai pievienojās Vilpulkas sākumskoliņas bērni un šajā mācību gadā arī Jeru pamatskolas skolēni. «Pagājušajā gadā skolotāja palīgs pamatskolā strādāja ar vienu Jeru skolas klasi, un kolēģei Arnitai Rakeckai jau ir lieliska atbalsta pieredze latviešu valodā un matemātikā, kas mums lieti noderēja.
KRĀJ JAUNU PIEREDZI. Rūjienas vidusskolas skolotājas (no kreisās) Dace Ķīkule, Eva Engere un Arnita Rakecka otro gadu radoši strādā skolas jaunajā piedāvājumā — atbalsta programmā bērniem ar skolotāja palīgu. Jāņa Līgata foto