
Sava ceļa gājējs
Jānis Greste dzimis 1876. gada 5. jūlijā skolotāju ģimenē. Viņa tēvs skolotājs Jēkabs Greste – «visu cienīts un mīlēts», nomirst, kad Jānim 11 gadu. Paliek māte ar četriem mazgadīgiem bērniem. Jancim kā vecākajam jāsāk darba gaitas krogā kā izsūtāmajam puikam, vēlāk – kā melderzellim. Paies gadi, līdz izdosies ar uzslavu pabeigt (1895) četrgadīgo Pleskavas pilsētas skolu un uzsākt skolotāja darbu nelielajā Ķemeru skoliņā. «Nolēmu turpināt tēva iesākto.» Pašmācības ceļā Jānis cītīgi gatavojas un noliek iestāju pārbaudījumus Pēterburgas skolotāju institūtā. Ar apbrīnojumu neatlaidību jauneklis panāk, ka viņu uzņem institūtā kā stipendiātu. Studiju gados iepazīstas ar Rūdolfu Blaumani, kļūstot par rakstnieka vienu no vistuvākajiem cilvēkiem. Kad R. Blaumanis smagi saslimst, J. Greste pašaizliedzīgi rūpējas par viņu, pavada uz Takaharju sanatoriju Somijā.
TOLAIK. Valmierieši svētkos uz tilta XX gs. sākumā. Foto no Valmieras muzeja krājuma