Kāpēc tieši sklandrauši?
Sākums mums bija — strādāt ar cepumiem, kas domāti dažādiem pasākumiem. Reklāmai, dzimšanas dienām, kāzām — ar īpašu pieskaņu, īpašu nozīmi. Un tad pēkšņi nokļuvām Sklandraušu biedrībā…
Arī tāda Latvijā pastāv?
Jā. Tāpēc arī mūsu recepte ir akceptēta Sklandraušu biedrībā, tur ir tāda Džeinas kundze, kura akceptē, kurš Latvijā vispār drīkst sklandraušus (pārdošanai) cept.
Tad jau viņa tāda sklandraušu cepšanas guru…
Nuja. Un patiesībā ir ļoti labi, jo citādi būtu tā — katrs ar savu atkāpi, un beigās tā recepte jau zaudētu savu pirmatnīgumu. Jā, tieši tāpēc sklandrauši ir tiesīgi saukties par sklandraušiem!
Kur ir tā rozīnīte īstajam, autentiskajam un pareizajam sklandrausim?
Labs jautājums! Man jau šķiet — tā dvēsele ir tajā, ka katrs sklandrausis prasa baigi daudz darba. Tas ir roku darbs, un tas nozīmē, ka esi katrā sklandrausī ielicis savu sirdi!
SKLANDRAUSIS AR ĶIMENĒM. Stends, kurā Skaidrīte Būmeistere piedāvāja Ogrē tapušus sklandraušus, sestdien tirdziņā bija viena no iecienītākajām gardēžu pieturvietām.