Labākais — ģimnāzijas gadi
«Skolas laiku tagad atceros ar platu smaidu. Visspilgtāk atmiņā noteikti palikuši ģimnāzijas gadi. Valmieras Pārgaujas ģimnāziju pabeidzu nesen, pirms pieciem gadiem, līdz ar to skola vizuāli nav mainījusies. Rozulas pamatskolā, kur mācījos, vienmēr esmu bijusi teicamniece, adaptācijas periodā ģimnāzijā man gāja kā pa kalniem. Jauna pilsēta un cilvēki, kas reizēm ņēma virsroku, bet tieši tāpēc jau ir jauki to visu atcerēties un pasmaidīt. Pēc gada jau biju apradusi un iepazinusi jauno vidi, sekmes atgriezās pirmajā plānā.
Ārpusskolas laiku pārsvarā pavadīju ar draugiem, apmeklējām teātri, kafejnīcas, staigājāmies pa parku vai vienkārši pulcējāmies kāda draugu vai manā dzīvoklī, tērzējām par aktuālajiem tematiem skolā, pilsētā un sadzīvē. Bieži vakaros devāmies izklaidēties, kā jau jaunības gados pienākas. Brīvajā laikā ļoti patika noņemties ar rokdarbiem, šobrīd gan tam sanāk krietni mazāk laika. Periodiski vakaros devos skriet uz Daliņa stadionu, tāpat kādu laiku dejoju pašu izveidotā draudzeņu deju grupā.»
IK DIENU. Alise kustību izjūt kā nepieciešamību. Foto no personiskā arhīva