«Lielākais gandarījums vienmēr ir par to, ka izdevies palīdzēt cilvēkam. Rezultāts nereti atnāk pēc gada, diviem, jo pēkšņas izdošanās nekad nav, taču, ja sekojušas labas pārmaiņas pēc laika, tad abpusējs prieks,» sacīja Irēna, kura sociālajā jomā strādā jau 16 gadus. Sākusi kā aprūpētāja, izmācījusies par sociālo darbinieci. Sākusi strādāt Mazsalacas novadā, tad vairākus gadus palīdzējusi krimuldiešiem, bet tagad ir apņēmības pilna izzināt to ģimeņu vajadzības, kas viņas palīdzību meklēs Burtnieku novadā.
«Novads ir liels, esmu darbiniece sešos pagastos. Pieļauju, ka vairāk būtu laika ieguldīties, ja varētu tā kārtīgi darboties trīs pagastos, taču zinu, ka, sadarbojoties ar sociālajiem darbiniekiem, veidojam ļoti labu komandu un uzzinu, kas vajadzīgs vecākiem, kas bērniem,» sacīja Irēna, kura zināja, ka tādā lielākā rūpju lokā un acu priekšā jātur ap 30 novada ģimeņu, kurās aug bērni.
Jāpiebilst, ka iepriekš Burtnieku novadā atsevišķa sociālā darbinieka, kurš strādā ar ģimenēm, kurās aug bērni, nebija, tāpēc var uzskatīt, ka novadā sociālās sfēras resurss vienalga ir palielinājies.
PAR VIENU ZINOŠU SPECIĀLISTU VAIRĀK — tā kolēģi raugās uz Irēnu Šmiti, kura citās pašvaldībās krājusi sociālā darba pieredzi, bet tagad to gatava atdot Burtnieku novada iedzīvotājiem. Jāņa Līgata foto