
No Rīgas uz Valmieru
Sarunu iesākam nevis par skaistumkopšanu, bet gan par dzeju, jo Gundegas kabinetā pamanu vairākas populārās dzejnieces Ārijas Elksnes dzejoļu grāmatas. Vaicāju, kāpēc tās noliktas rokas stiepiena attālumā.
«Piedzimu, uzaugu un skolojos Rīgā. Tā sagadījās, ka, mācoties Rīgas 19. vidusskolā, sastapos ar izciliem skolotājiem, kas iemācīja izprast un iemīlēt latviešu literatūru un dzeju. Daudz lasīju. No visa iepazītā manai būtībai vistuvākie likās dzejnieces Ārijas Elksnes darbi. Viņas dzejoļu grāmatās arvien atradu kādu sev svarīgu atbildi, tādēļ tās joprojām atrodas manā tuvumā. Pēc vidusskolas mācījos tehnikumā par pārtikas prečzini. Pirmā darba vieta — veikals Jūrmalā. Pieredze pateica priekšā, ka tomēr nebūšu tirdzniecības darbiniece. Nokļuvu pie radiem Valmierā. Iepatikās šī latviskā, zaļā pilsēta. Sāku strādāt Alus bārā pie tirgus. Tad manā dzīvē ienāca vīrs Agris Klapers. Sākām dzīvot laukos, kur bijušajai rīdziniecei pavērās jauna pasaule — daiļdārzniecība. Interesēja ne tikai puķu un augu skaistums, bet arī to ārstnieciskās spējas. Izzināju, kā ar tām palīdzēt cilvēkiem un dzīvniekiem. Tagad saprotu: tas bija mans pirmais, vēl neapzināts ievads ājurvēdas pasaulē.
Pārnācām uz dzīvi Valmierā. Vidzemes Augstskolā mācījos tūrisma vadību un organizāciju. Tas bija ļoti interesants laiks.
GUNDEGA KRONBERGA-KLAPERE: «Mīlu Latviju. Ticu, ka mūsu valstī viss sakārtosies, ka visiem te būs labi, tādēļ tagad galvenais ir: nepadoties un ar cerībām iet uz priekšu!»