
Teritoriālās reformas otrā kārta
Gads kopumā pagāja ierasti, kā paši bijām plānojuši un lēmuši savam novadam. Tikai gada beigās «ūdeni glāzē» sašūpoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), paziņojot par valsts iestāžu sadarbības teritorijām. Aiz šī lozunga slēpjoties, ir domāta pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas otrā kārta.
Atklāti sakot, visa tā «putra» tika ievārīta, jau izstrādājot Nacionālo attīstības plānu un dalot ES finansējumu pa nozarēm un mērķu grupām, kur no 119 pašvaldībām 89 tika ierādīta sava vieta — nekādas attīstības. Līdzekļi esot jāiegulda tur, kur ir izaugsmes un attīstības perspektīvas — nacionālas un reģionālas nozīmes centros, kaut arī daži pierobežas reģionālie attīstības centri pēc rādītājiem ir ar vājāku attīstības indeksu nekā daži labi nosacīti «mazie novadi». Diemžēl tā ir politika un lobisms, kur loģiskums un patriotisms — domāt un rīkoties savas valsts labā — nav jāmeklē.
Žēl, bet šajā provokācijā sakritis tā, ka «izkapts» ir «nacionāļu» rokās, — partijai, kurai augstu un cēli būtu jātur karogs par savu nāciju un valsti tās plašākā izpratnē, tagad tā jāvicina.
Ja notiks tā, kā iecerējis VARAM ministrs, tad sekas var būt neprognozējamas. Runa ir par mūsu UNESCO mantojumu — Dziesmu un deju svētku tēmu, par nacionālpatriotisko stāju, par valsts drošību, par mazo pilsētu un ciemu tālākattīstību. Jāatceras, ka arī reģionos vēl dzīvo cilvēki, un pietiks ar vienu nepareizu politisku lēmumu, kas sagraus daudzu cilvēku ieceres un mainīs viņu dzīves.
RŪJIENAI! Vietējo kūku cepēju tortes pilsētai — vārda svētkos. Ulda Rusmaņa foto