Arī es būšu to lauksaimnieku vidū, kuri sestdien ieradīsies uz Zemnieku saeimas gada balli. Noskaņojums laukos pašlaik gan ir atšķirīgs. Tiem, kam, beidzot pakāpjoties piena iepirkuma cenai un saņemot arī krīzes dēļ grūtībās nonākušo piensaimnieku atbalstus, pašlaik ir dzēsti līdzšinējie parādi, noskaņojums uzlabojies, bet tiem, kam tas vēl nav finansiāli izdevies, prāts nenesas uz ballēm. Ne viens vien sarunās uzsver: vispirms jāatbrīvojas no piena krīzes laika parādiem un tikai tad varēs līdzekļus ieguldīt neatliekamās vajadzībās un saimniecības tālākā attīstībā. Graudu cenas biržās ir nemainīgi zemas, faktiski tuvu pašizmaksai, tāpat nav vēl īsti skaidrs, kas tālāk notiks ar piena iepirkuma cenu — cik ilgi tā vēl būs tik laba kā aizvadītā gada nogalē. Uzskatu, ja šāda piena iepirkuma cena noturēsies kaut līdz maijam, tad arī zemniekiem pa šo laiku būs radušies uzkrājumi, lai pienācīgi varētu sagatavoties un uzsākt jauno augkopības sezonu. Pagaidām, tiekot galā ar parādiem, par gaidāmajiem pavasara darbiem daudziem prāts vēl nav mierīgs.
Latvijas lauksaimnieki ne reizi vien jau ir pierādījuši, ka nav salaužami, ka spēj aizstāvēt savas intereses. Jaunajā gadā saviem kolēģiem novēlu nostabilizēties un katram savā saimniecībā atrast vislabāko, konkrētiem apstākļiem atbilstošāko atspēriena punktu, lai pārvarētu piena krīzes radītās sekas un turpinātu sekmīgi strādāt Latvijas tautsaimniecībai. Lai izdodas!