RUTA BIRGERE, Valmieras teātra aktrise:
«Vispirms pats svarīgākais, ka Dievs man atļāva dzīvot. Līdz pat šim laikam, 92 un vēl drusku gadus. Otrs: man bija tas gods piedalīties Renāra Vimbas filmā Es esmu mājās, kas arī ļoti iepriecināja. Priecājos, ka filma šogad ieguva Lielo Kristapu. Montējot viss ar mani nofilmētais, protams, neiekļuva filmā, tas nekas, galvenais, ka tur piedalījos, jo zinu, ka tā notiek, kad režisors skatās visu materiālu un izvirza vienu tēmu kā galveno, šeit — bagātināt jaunās meitenes tēmu. Vēl — kad režisore Indra Roga dāvāja man iespēju spēlēt viņas Muižā kaņepēs, teicu, ka nevaru vairs ilgi nostāvēt. Nē, viņa atteica, iedrošināja, ka būs labi. Un ir labi, jo nevienā gadījumā neesmu uzprasījusies, darbiņi paši pie manis atnākuši. Par tālāko? Esmu ierakstīta pie Feliksa Deiča Kamī lugā Pārpratums, bet nu jau dzīvoju vienai dienai, redzēs.
Jaunajā gadā vispirms novēlu mieru uz pasaules! Tas ir galvenais. Visiem cilvēkiem — godprātīgumu, godīgumu, raudzību. Un neskaust citam citu.»
«Šis gads man sanāca diezgan spraigs. Sākums varbūt bija mierīgāks, bet nobeigums bija intensīva darba pārpilns. Daudz pasūtījumu sanāca, ļoti daudz sveču bija jāsalej. Savas pirmās sveces izlēju pagājušā gada novembrī — uz Ziemassvētkiem. Ideju par šādām svecēm gluži nenosapņoju, tā radās, staigājot un vērojot dabā notiekošo. Pavisam nejauši aizgāju Rencēnos uz sveču liešanas nodarbību sociālajā centrā. Pirmoreiz parādījos ar svecēm Valmiermuižas tirdziņā, un uzreiz izvērtās veiksmīga sadarbība ar Burtnieku novadu. Tieši ar novada atbalstu viss arī tālāk aizgāja un šogad paplašinājās.»
DZĪVE PIEDĀVĀ IESPĒJAS, kuras cilvēks savā spēkā, apņēmībā, pārliecībā, radošumā var piepildīt, — par to pārliecināti «Liesmas» šī gada pēdējā numura vāka varoņi: uzņēmējs Maikls Braiss (no kreisās), skolotāja Vita Rusmane, aktrise Ruta Birgere, sveču lējēja Ieva Sīmansone un lauksaimnieks Jānis Grasbergs.