Cik sen ar augļu un dārzeņu žāvēšanu nodarbojaties?
Patiesībā jau pasen. Sākumā sukādes taisīju savam un draugu priekam, tās uzdāvinot, piemēram, uz Ziemassvētkiem. Tā nopietnāk ražošanai pievērsos pagājušajā gadā, bet šī nelielā kaltīte, ar kuru sāku, kalpo joprojām.
Cik ar tādu var saražot?
Darbojos lēnā garā. Kādu porciju sažāvēju, kad to iztirgoju, žāvēju atkal.
Vai ražošanas process notiek arī tagad, ziemā?
Jā, arī tagad. Cidonijas, ķirbji un pārējās izejvielas stāv sasaldētas saldētavā, pamazām tiek ņemtas ārā, atkausētas, tad pēc katra produkta receptes tās tiek sagatavotas — pārsvarā apbērtas ar cukuru, diennakti mērcētas, tad notecinu lieko šķidrumu un lieku žāvēties. Šajā procesā paiet vēl viena diennakts, kā kuram produktam.
Te uz galda trauciņā nogaršošanai esat nolikusi dažādas sukādes — ķirbju, rabarberu, triju veidu cidoniju — arī baltā un tumšā šokolādē. Vai sukādes gatavojat arī no dārzeņiem?
Pagaidām tikai pašu patēriņam. Esmu kaltējusi arī tomātus, papriku. Tomātus sataisu eļļā, sanāk kā veikalos nopērkamie Itālijas saulē kaltētie tomāti. Recepti var dažādot, pieliekot vairāk vienas vai otras garšvielas. Esmu mēģinājusi kaltēt arī burkānus. Sanāca labi, bet nav bijis pietiekami daudz laika pie šī varianta vairāk piestrādāt. Jā, arī baravikas un gailenes iepriekšējā gadā izžāvēju.
Kas draugiem vislabāk garšo?
Vieniem ļoti garšo kaltētas zemenes, arī šokolādē, citiem cidonijas šokolādē vai kaltēti ķirbji.
VESELĪGIE NAŠĶI. Lāsmas Kiļupes ražotās sukādes tiešām gardas. Jāņa Līgata foto