Drīz vien uz skolu tika vesti un nesti makulatūras saiņi. Skolotāja iegūto nosvēra un piereģistrēja. Bērni aizrautīgi mudināja savus vecākus pārlūkot māju, bēniņus, šķūnīšus, lai savāktu neizmantotās lietas — žurnālus, avīzes, grāmatas, kartona kastes.
Tomēr visvairāk mūs pārsteidza Undīnes omīte Vija Ventsele. Viņa ne tikai atveda makulatūru no savām mājām, bet aktīvi iesaistīja pasākumā arī savus draugus, radiniekus un kaimiņus. Ik mīļu brītiņu viņa brauca uz Valmieru, tās apkārtni, pat uz Zvārtavas pagastu. Ceļu uz Dikļiem viņa mēroja pat vairākas reizes dienā. Neatlaidīgi un čakli viņa vāca un veda uz skolu savākto papīru. Kad pašu ģimenes auto vedumam bija kļuvis par mazu, viņa aizņēmās transportu no kaimiņa Ilmāra. No Beverīnas novada pašvaldības Undīnes omīte sarunāja kārtīgu piekabi. Savāktais papīrs bija mērāms ne tikai simtos kilogramu, bet jau tonnās.
VIJA VENTSELE, atbalstot mazmeitiņu un viņas skoliņu, ir izglābusi 119 pieaugušus kokus.