Sveiks, zaļais un ziedošais!

Tad kāpēc par pārējiem tā nerunā? Tikai ar gadiem, ar katru kārtējo garo ziemas cēlienu atnāk apziņa, ka starp gaišuma pilnajiem Ziemassvētkiem un pirmo sniegpulkstenīti visa kā tomēr tev ir mazāk. Nakts garums nepiekāpīgi svin uzvaru pār dienu, tumsa pār gaismu, daudz mazāk ir saules, mazāk arī kustību, toties visapkārt papilnam dažādu vīrusu un saslimšanas iespēju. Ja vien cilvēks, nespējot (vai arī negribot) tam visam pretoties, nonāk ziemas depresijā, tad labi nav. Bieži vien pret šādu apātiju nelīdz ne zāles, ne arī vitamīni. Un tikai, atnākot pavasarim, notiek brīnums — cilvēks reizē ar dabu atmostas.