Domāju, ka festivāla dienas kolēģiem — tā saucu visus, kas strādā pie bērnu un jauniešu izrādēm, — bija laba skola, vispirms profesionālās sarunās ar režisoriem, žūriju, arī ieklausoties lietuviešu kolēģa stāstā, uzzinot, ka Lietuvā strādā ar drusciņ citādām metodēm, ko jau esam pamanījuši pēc Klaipēdas jauno aktieru kursa ienākšanas Liepājas teātrī. Katrā ziņā šīs tikšanās savā ziņā atgādināja, ka ir ko pārdomāt, jo vienmēr ir iespējas augt un kļūt vēl interesantākiem un labākiem. Festivāla žūrijā strādāju jau astoto gadu un neslēpšu — man bija diezgan liels izbrīns, ka dažos režisoriskajos risinājumos parādījās tāds arhaisms, no kāda sen laiks atbrīvoties, agresivitāte, spēka paņēmieni, ir stilizācijas problēmas, skan dziesmas bez garšas. Tā daļēji ir mana atbilde tiem, kas vēršas Izglītības satura centrā un lūdz rīkot kursus, seminārus, bet — tik daudzas festivāla izrādes bija labākās meistarklases, kurās mācīties kā pedagogiem, tā režisoriem.
Pirmie desmit — entuziastu uzvara
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.