Viņu abu dzīve pilna ar darbu, ar kopīgiem laimes un rūpju brīžiem. Patlaban rit dzīve – mājā, kurā gaida un sagaida, kur rūpējas viens par otru, sargā viens otru. Tā ir Laimdota, kura ar savu mīļumu, iejūtību rūpējas par savu Imantu. Viņam ir veselības problēmas – ceturto gadu uz gultas, stāsta Laimdota. Laimdota par dzīvi nesūkstas. Viņai ģimene ir pats skaistākais un nozīmīgākais, vieta, kur būt laimīgai, kur patverties. Abi Ruskas ir bagāti – viņiem ir pieci bērni, divpadsmit mazbērni un viena mazmazmeitiņa.
Gaisma katram mirklim
Dienu steigā ir bijuši mirkļi, ko abiem gribējies apturēt, un pie katra kavēties ir vērts, teicot paldies par gaismu, kas dota ikvienam šim mirklim.
Staltais, spēcīgais Liepas pagasta jauneklis un trauslā valmieriete Laimdota satikās Valmierā vakarskolā. Tajā laikā Imants strādāja Ugunsdzēšanas iekārtas rūpnīcā, dzīvoja kopmītnēs. Laimdota, kas ir septiņus gadus jaunāka par Imantu, saka: “Es pat tā īsti neatceros, kā sākās mūsu draudzība. Mana draudzene bija Imanta brāļa draudzene. Un tā mēs visi kopā gājām uz ballēm, pasākumiem. Tiku aicināta ciemoties Imanta vecāku mājās Liepas pagasta “Graviņās”. Kopā ar viņu es jutos droša, pasargāta. Imants bija ļoti strādīgs, rūpējās par savu ģimeni, māju.”
SĀKUMS. Imants Aleksandrs un Laimdota Edīte Ruskas kāzu dienā 1966. gadā. Foto no personiskā arhīva