Vizīte Islandē bija veltīta Starptautiskajai Ūdens dienai. Skolēniem tika organizētas darbnīcas, kurās, komunicējot ar citu valstu jauniešiem, varēja veikt interesantus eksperimentus un veidot modeļus, kas saistīti ar ūdeni. Varēja praktiski noskaidrot, kā veidojas burbuļi un darbojas vulkāns, kāpēc eļļa nesajaucas ar ūdeni, kāpēc krāsa izplūst, saskaroties ar ūdeni, kāpēc balons, kurā ir ūdens, nedeg, u.c. interesantas lietas.
Zemes sirdspuksti, geizeru strūklojumi un dubļu avotu šļaksti, ledus klāni un klinšu kailās muguras, fjordi un ezeriņi, banāni un vīnogas siltumnīcās, lēta elektroenerģija un geizeri — tik izsmalcināts skaistums sastopams Islandē. Valsts tiek saukta par «uguns un ledus zemi».
Ja jau projekts ir par ūdeni, tad Islande tiešām ir vispateicīgākā vieta, kur ir lieliska iespēja izbaudīt ūdens daudzveidīgās formas. To arī mūsu partneri centās parādīt.
Visiespaidīgākais bija brauciens uz ledāju Langjokull. Laiks bija saulains, apsnigušie kalni mirdzēja saulē, ainava brīnišķīga! Uz pašu ledāju pa sniega ceļu (~30 min.) braucām ar īpaši pielāgotām mašīnām. Ledājs ir apmēram 50 km garš un 15 — 20 km plats. Ledājā ir entuziastu izveidots alu labirints apmēram 1000 m garumā, kurā var apskatīt, kā ledājs aug, var skaitīt pat gadskārtas tāpat kā kokam, var izjust sniega un ledus krāsu nianses, te ir pat izveidota neliela ledus kapela.
Skolēni par redzēto un izjusto
Renāte Kalniņa:
23. marta rītā bija ļoti stiprs vējš un lietus, tādēļ mūsu ekskursiju pārcēla par divām stundām vēlāk, jo lielā vējā ir bīstami braukt zem kalniem, vējš var apgāzt autobusu uz sāniem. Mēs piedzīvojām ar laika apstākļiem bagātīgu dienu — no rīta vētra un lietus, vēlāk saule, tad atkal sniegs, vietām krusa. Sapratām, cik mainīgs un nepastāvīgs var būt laiks Islandē.
Apmeklējām hidroelektrostaciju Ljósafoss, kurā bija ļoti interesanta un oriģināla interaktīva izstāde par enerģijas iegūšanu un izmantošanu. Izstādē bija ko darīt visu vecumu cilvēkiem. Man patika arī pa gabalu — caur logu — vērot lielās, milzīgās krāces. Tālāk devāmies uz siltumnīcām, kurās audzē tomātus. Islandieši tomātus spēj nodrošināt paši un tie nav jāimportē. Nogaršojām arī mazos garšīgos tomātiņus un tomātu biezzupu. Siltumnīcā apkārt lidinājās kamenes, kas tiek izmantotas tomātu apputeksnēšanai.
IESAISTĪŠANĀS PROJEKTOS paver pasauli. Attēlā: Rūjienas vidusskolēni Sabīne Plauka, Renāte Kalniņa un Alberts Leska Islandē ieguva jaunas zināšanas un baudīja šīs zemes dabas krāšņumu.