
Lai nu kur nostāsti par bargo valdnieku, skaistajā novadā vienmēr gribējies atgriezties brīnišķīgo kalnu pievilcības dēļ. Un ceļi, kas serpentīnos tos šķērso, arī ir īpaši, Rumānijā slaveno Transfagarašu ieskaitot: pāri Fagaraša kalniem ciku cakām vijas šoseja, kuru aukstākās ziemās atsevišķos posmos vienkārši slēdz un ciematus tā kā atgriež no pārējās pasaules, bet daudzpieredzējušie laucinieki tam vienmēr laikus sagatavojas, uzkrājot pārtiku. Kad nupat maija sākumā izdevās atkal būt Transilvānijā, pavasaris tur valdīja pilnā plaukumā: daba un cilvēki svinēja atmodu ar kastaņu svecēm, milzīgiem zilo īrisu ziediem un ceriņu smaržu. Arī mēs, ziemeļnieki, Latvijas vēlā pavasara saskumdināti — jo mums šogad pavasaris tā arī nebeidza sākties…
Dziļā pazemē: Salina Turda
Brīvo dienu Klužas-Nabokas pusē izdevīgi sākt ar Salinu Turdu — seno sāls raktuvju apmeklējumu. Tās bija vienas no lielākajām pasaulē, darbu sākušas jau viduslaikos, un sāli tur ieguva līdz pat XX gadsimta beigām. Veselīgais gaiss, ko joprojām nodrošina sāls klātbūtne, pamudinājis ierīkot ārstniecības iestādi (ja pareizi sapratu, sāls istabas vismaz Klužā pieejamas joprojām), taču nu jau kopš 1992. gada te atrodas muzejs, atrakciju parks un visvisādas izklaides, virszemē arī tirdziņi kā neizbēgama parādība visur, kur ļaudis pulcējas.
RAKSTU RAKSTI. Sāls ornamenti. Ineses Bošas foto