Ieskatoties ugunsdzēsēju komandas vēsturē, atrodam līdzīgu scenāriju un iemeslu tam, kāpēc Latvijā radās nepieciešamība dibināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas. 1907. gada laikrakstā «Latvija» atspoguļots, kā 1906. gada 22. decembrī tiek oficiāli dibināta labprātīgo ugunsdzēsēju biedrība: pēc baznīcas kroga nodegšanas Matīšu miestiņa namu īpašnieki atzina, ka ir kaut kas jādara ugunsdzēsības ziņā, lai ugunsgrēka gadījumā nenodeg viss miestiņš. Nolēma iegādāties lielāko dzēšanas šļūteni, kopīgi ziedojot tam summu katrs pēc savām iespējām. Un, tā kā apkārtējie muižnieki arī piedalījās, tad šļūtene tika drīz vien nopirkta. Atzīdami, ka ar šļūteni vien nekas nav darāms, ja nav cilvēku, kas prot dzēšanas darbus, vienojās dibināt labprātīgu, vēlāk brīvprātīgo ugunsdzēšanas biedrību, kāda arī tika no gubernatora apstiprināta. Biedrībā jau bija pāri par 50 biedru. Lai iegūtu līdzekļus savām tālākām vajadzībām, biedri 11. jūnijā izrīkoja Jēkabkalnā pirmos Zaļumu svētkus, kuri pēc to laiku mēriem ieņēmumu ziņā bija jo spoži — tīrs atlikums iznāca pāri par 200 rbļ. Un bija tiešām vēlams, ka publika jauno, krietno nolūku pabalstītu.
Jaunajai biedrībai tika ievēlēta valde, kur priekšnieks bija A. Gincels, komandieris bija Kliģers, kasieris — Zariņš un mantzinis — Heize. 1937. gadā bija 80 aktīvi biedri un 52 veicinātāji biedri. 1931. — 1936. g. priekšnieks bija Ed. Spalviņš, 1936. — 1944. g. A. Eglītis. 1937. gadā biedrība iegādājusies auto, motoršļirci un māju Skolas ielā 10, kur uzcēlusi pagaidu ugunsdzēsēju depo.
MATĪŠU KOMANDA 110 gadu jubilejas gājienā. Gājiena sākumā komandas priekšnieks Ainārs Līsmanis. Alekseja Koziņeca foto