Bet tas nenozīmē, ka nav domu par jauno sezonu, jo labu laiku jau notiek jauniestudējumu mēģinājumi. Režisors no Sanktpēterburgas Sergejs Ščipicins iestudē Aleksandra Puškina Mazās traģēdijas, Inese Mičule — Tenesija Viljamsa Kaķis uz nokaitēta skārda jumta, bet jaunā režisore Elīna Cērpa realizē ieceri savu pētniecisko darbu Bērni iet ietvert dokumentālā izrādē Lūcis, ko teātris paredzējis pirmizrādīt 18. augustā.
Teātra speciāliste Zane Ceriņa informē: «Iestudējuma režisore Elīna Cērpa pirms dokumentālās izrādes tapšanas veikusi apjomīgu pētījumu par aktiera un režisora Pētera Lūča darbu un viņa laiku Valmieras teātrī. Interesanti stāsti arī uzzināti, atmiņu pēcpusdienā tiekoties ar izcilās personības laikabiedriem. Izrāde būs kā vēstījums jaunākajai paaudzei par Pētera Lūča daiļradi un viņa atstāto mantojumu Valmieras teātrim. Pēteri Lūci (1907 — 1991) plašāka sabiedrība iepazina kā Oskaru Kļavu pirmajā latviešu pilnmetrāžas skaņu spēlfilmā Zvejnieka dēls (1939). Valmierā pirmo darbu — R. Blaumaņa Indrānus — viņš iestudēja 1943. gadā. Deviņus gadus vēlāk Pēteris Lūcis kļuva par Valmieras teātra pastāvīgo režisoru. No 1957. gada līdz mūža nogalei viņš bija Valmieras teātra galvenais režisors.»
Protams, daudziem vecākās paaudzes valmieriešiem, teātra skatītājiem visā Latvijā ir savas atmiņas, savs redzējums par Pēteri Lūci. Kaut vai — kā viņš no pilsētas centra ik dienu nāca uz teātri ar vaļā mēteli, neiztrūkstošo prievīti ap kaklu, pa ceļam sastaptajiem, vai tas sētnieks, skolotājs vai simti skatītāju zālē, veltot savu unikālo «Mani mīļie, zelta vienīgie».