Sacensību augstvērtīgākos rezultātus uzrādīja šķēpmetēji — vīru konkurencē tas bija igaunis Magnuss Kirts, kurš ar 84,08 metru tālu raidījumu sakrāja 1159 punktus, bet Madara Palameika ar 62,47 metru tālu raidījumu ieguva 1124 IFAA punktus.
«Esmu apmierināta, ka izcīnīju Latvijai punktus, ka uzvarēju un ka izdevās aizstāvēt titulu, bet par rezultātu jāsaka tā — jutu, ka varu aizmest tālāk,» tā LMT straume tiešraidē teica Latvijas rekordiste šķēpa mešanā Madara Palameika. «Šīs sacensības man bija cīņa vairāk ar sevi. Paldies Anetei Kociņai, kura man palīdzēja saņemties, tieši pateicoties viņai, man iznāca daudz labāks metiens.»
Labāko rezultātu trijniekā starp vīriem iekļuva arī 400 m barjerskrējējs igaunis Jāks Heinriks Jagors — 49,98 s (1131 p.) un latviešu tāllēcējs Jānis Leitis — 7,92 m (1120 p.). Sieviešu konkurencē otru augstvērtīgāko rezultātu uzrādīja šķēpmetēja Anete Kociņa — 62,30 (1121 p.), trešo 400 m skrējēja Gunta Latiševa-Čudare — 53,34 s (1075 p.).
Atzīmēšanas vērts ir arī Guntas iespētais 200 metros — 23,50 s, labots personīgais, kā arī viens no šo sacensību senākajiem rekordiem.
Divu dienu sacensībās līdz ar Baltijas valstu vieglatlētiem piedalījās arī Baltkrievijas sportisti. Jāpiebilst, ka vēl nav zināms, kur sacensības notiks nākamgad, bet to, ka notiks, atklāšanas ceremonijā garantēja arī pats sacensību patrons — Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Tāpat viņš piebilda, ka pēc J. Daliņa stadiona rekonstrukcijas tās noteikti atgriezīsies Valmierā.
LATVIJAS REKORDISTAM tāllēkšanā Elvijam Misānam bija vien seši gadi, kad 1995. gadā J. Daliņa stadionā aizsākās Prezidenta balvas izcīņas tradīcija. Nu Elvijam ir 28, bet sacensībām — 23. Pēc pāris gadiem abi noteikti atkal satiksies, lai tradīcijas turpinātu.