Laima ir mūsējā: viņas ģimenes mājas ir Svitkas Kauguru pagastā, pazīstamās Eliasu dzimtas īpašums, tur viņai joprojām ir vieta, kur atgriezties, lai strādātu. Varbūt tāpēc tik skaidri viņas gleznās ierakstītas mīļās Vidzemes līnijas. Apmetis līkumu pa Kurzemi un Sēliju, Sāremā un Mazirbi, vēl citām vārdā nesauktām vietām, mākslinieces ceļš atkal un atkal atgriezies mūspusē, vidzemnieciskajā pamatīgumā un atturībā. Šī ir Laimas Akmentiņas otrā personālizstāde Valmierā, — pirmā bijusi pirms gadiem trim, un vērīgāki skatītāji samanījuši jaunas krāsas, vēl lielāku dažādību kompozīcijā viņas darbos. Rudens mākoņi, uzarts lauks vai gluži ikdienišķs pelēks brīdis Madonas ceļā ieguvis filozofisku vispārinājumu, Svitkas izstaro māju sajūtu, ceļš no Cēsīm — savādu aicinājumu. Laimas variācijās ceļš saistās ar cilvēkiem, ved pie viņiem, ceļa gājēju un braucēju — pašu pie sevis.
VALMIERAS MUZEJĀ. Māksliniece Laima Akmentiņa un viņas ainavas. Ārijas Romanovskas foto