Nauda, kas daudzu makiem birs garām

Sākšu ar labo vēsti — gada pirmajā pusē nodokļos kopumā iekasēta nauda par 1% vairāk, nekā bija plānots. Vislielāko pieaugumu (3%) devis iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Šķiet, ka tas arī ir visvieglāk iekasējams: to no algas atskaita darba devējs, un, panākot, ka valstī labāk sakārtojas darba devēju un darba ņēmēju juridiskās attiecības, pieaugums ir loģisks. Bremzes gan joprojām ir pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā, tas ienācis vien 99% apmērā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis nodokļu iekasēšanu vērtē divos aspektos: «Fakts, ka nodokļu ieņēmumi ne tikai atbilst plānotajam, bet arī pārsniedz to, liecina gan par ekonomikas izaugsmi, gan arī par Valsts ieņēmumu dienesta darba veiksmīgu reorganizāciju.»
Manuprāt, vien no pusgada rezultātiem spriest, ka jau ir veiksmīgi reorganizēts VID, ir pāragri. To parādīs ilgāks laiks. Ministru prezidents izteica arī cerību, ka tieši nodokļu reforma būs tā, kas panāks, lai nodokļu iekasēšanas dati «nākotnē būtu ar vēl lielāku plus zīmi».
Tad nu otrdien šai reformai un to pavadošu likumprojektu izskatīšanai tika veltīta liela daļa no Ministru kabineta sēdes. Kā tajā teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, šie likumprojekti ir nepieciešami kā kompensācijas mehānismi, lai īstenotu «lielos nodokļu reformas pasākumus», piemēram, diferencēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu un minimālās algas paaugstināšanu.