Par tā direktoru iecelts mākslas vēsturnieks Jānis Dombrovskis. Muzejs iekārtots 4 istabās, kurās novietotas ap 2000 savāktām senlietām. Etnogrāfijas nodalījumā redzami Valmieras novada etnogrāfiskie koka priekšmeti un audumi, kaut gan pēdējo maz. Īpatnas ir aubes, ko valkājušas tālavietes. Veiklas rokas darināta ir veca zaru kanna. Tajā mūsu tēvu tēvi ciemā braucot, līdzi ņēma ciema kukuli. Par seno tālaviešu meitu bagātību stāsta lielā pūra lāde no Burtnieku pagasta. Sen jau pūra lādes īpašniece guļ aizsaulē un pagaisis arī viņas bagātais pūrs. Ne tikai labs meistars, bet arī veiksmīgs mākslinieks bijis tas atslēdznieks, kas gatavojis ap 100 gadu veco amatnieka cunftes lādi. Divpadsmit slēdzamas bultas noslēdz to tā, ka par rafinētākajiem Amerikas banku laupītājiem to neizdosies atvērt. Tā pagatavota Valmieras pilsētā. Apbrīnošanas cienīga ir arī Mazsalacas Topšu māju gana taure. Tauri gatavotu no māla, ar vairākiem izliekumiem, un, kura pūšot skanējusi, gatavojis Topšu māju gans, lai kaitinātu medniekus. Mūsu senču cīņu ar vilkiem rāda vilku duramie šķēpi, ar kuriem medīti vilki Valmieras pagastā. [..] Muzeja vienā stūrī novietotas ar zirga spēku darbināmas dzirnavas. Praktiski tās gan maz lietotas. Dzirnavas piederējušas Valmieras pagasta Pulekšu māju saimniekam J. Eidukam.