Burtnieku novada ļaudīm jūs tomēr esat pilnīgi jauna seja, tāpēc sāksim ar iepazīšanos: cik vecs, no kurienes un ar kādu iepriekšējās dzīves pieredzi?
Lūk, jau pirmā neprecizitāte (smaida) — es neesmu sveša seja! Kaut dzimis Rīgā, esmu mācījies Burtnieku skolā otrajā un trešajā klasītē. Tolaik dzīvojām Penčos, abi mani vecāki — pedagogi — strādāja Burtnieku internātskolā. Tāpēc es Burtniekus savā ziņā uzskatu par vienu no savām mājām, radi pa tēva līniju ir šeit, un man ļoti patīk Burtnieku ezers. Man ir 38 gadi, esmu precējies, mums ģimenē ir tīnis un divi bērnudārznieki. Pēc izglītības esmu finanšu analītiķis, ekonomists, grāmatvedis, mana līdzšinējā pieredze pašvaldības darbā joprojām ir nedaudz mazāka nekā darbs privātajā sektorā.
Līdzīga izglītība ir arī mūsu premjeram. Rēķināšana izpilddirektora amatā ir būtiska.
Rēķināt man patīk, es arī vislabāk jūtos ekselī. Esmu pusotru gadu strādājis par pagasta pārvaldes vadītāju, nepilnus četrus gadus biju izpilddirektors Alojas novadā. Zinu gan šī darba aizkulises, gan esmu piebāzts ar atbilstošu likumdošanu, lai strādātu šajā amatā. Zinu, kā darbs tiek organizēts pagastos, un, manuprāt, tas ir liels pluss. Protams, ir interesanti un patīkami izaicinājumi. It kā jau liekas — uz tādu pašu amatu vēlreiz iet nevajag, bet patiesībā tā nav. Burtnieku novads ir lielāks un— tā ir būtiska atšķirība — tuvu Valmierai. Alojas novads noteikti nav guļamrajons kādai lielai pilsētai, taču šeit puse novada ir guļamrajons Valmierai, tas nozīmē, ka ir kvalitatīva publika, ir interesanti strādāt. Jā, te ir lietas, ar kurām Alojā neesmu saskāries, piemēram, šeit mēs parcelējam zemes gabalus Valmieras pagastā pie Viesturskolas, Valmieras ūdens nāk iekšā Burtnieku novadā… Līdz ar to mērogi šeit liekas ļoti interesanti.
NEBAIDOS NEZINĀT, GRIBU ĀTRĀK UZZINĀT! Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš gatavs ātri adaptēties jaunajā darba vietā.