Par smiltsērkšķiem Jurijs pirmo informāciju saņēmis jau tad, kad mācījies institūtā inženieru zinības, un studentiem stāstīts, ka smiltsērkšķu želeja dota līdzi kosmonautiem. Pasniedzējs stāstījis, ka viena grama jebkuras vielas pacelšana kosmosā izmaksā tikpat, cik viens grams zelta. Tas licis domāt par to, cik vērtīgs gan ir šis augs. Nav tā, ka jau pirms 30 gadiem Jurijs uzsācis šī auga audzēšanu. Viņš neko nedara, pirms nav kārtīgi visu izpētījis.
Pirmais Ziemeļvidzemē
Savu dārzu 3 ha platībā Jurijs iestādīja pirms 17 gadiem un ir lepns, ka izdarījis to pirmais Ziemeļvidzemē. Dārzā, vadoties pēc ieteikumiem, saimnieks iestādījis vairāk nekā 1250 stādus uz ha, bet tagad noteikti stādīs ap 1000 stādiem, jo smiltsērkšķis ir prasīgs augs, kam vajag arī daudz gaismas. Viņš saka: nevajagot domāt, ka auga nosaukums pasaka priekšā, ka tas ir ļoti pieticīgs augšanas apstākļu ziņā. Tā nav! Galvenais iemesls, kāpēc stādījums tapis vairāk nekā 10 gadu pēc tam, kad radusies doma stādīt smiltsērkšķus, ir tas, ka vēl 1998. gadā Latvijā īsti neprata tos novākt. Varēja cerēt, ka izdosies Sibīrijā augušo augu novākšanas metode, kad ogām ļauj sasalt kokā un tad tās nopurina uz palaga, kuru paklāj zem koka, bet ziemas pie mums nav tik paredzamas, un tad var sabojāt visu produkciju. Jautāju, vai kāds ir mēģinājis lasīt ogas, izmantojot šķidro slāpekli. Jurijs zina teikt, ka igauņi to ir izmēģinājuši, bet tas nav attaisnojis cerības. Lasīt ar rokām arī mēģināts, bet ērkšķi šo procesu padara tik lēnu, ka dienā var nolasīt labi ja 15 kilogramus. Tāpēc Jurijs uzreiz pēc dārza iestādīšanas paša spēkiem uzbūvēja lielo saldētavu un par savu izvēlējās ražas novākšanas metodi, kad tiek nogriezti zari kopā ar ogām, pēc iespējas ātri ievietoti saldētavā, un tad sasalušās ogas tiek nobirdinātas. Tīrās ogas uzreiz sašķiro un saliek maisos vai nu pa šķirnēm, vai noteikta kilogramu daudzuma un ievieto saldētavā uzglabāšanai.
JURIJS OVSJAŅIKOVS, zemnieku saimniecības «Puntiņi» īpašnieks. Sandras Pētersones (laikraksts «Ziemeļlatvija») foto