Ārā no pagalma — atmuguriski
Vispirms devāmies uz Rūpniecības ielu 40. Ugunsdzēsības auto, izbraucot pa iekšpagalma iebrauktuvi, apstājās pie nelabiekārtota stāvlaukuma, kur tobrīd atradās tikai viena traucējoša mašīna, tomēr tai blakus autokāpnes nebija iespējams novietot. Tās līdz piektajam stāvam tika paceltas pirms stāvošās mašīnas, un iedzīvotājiem bija ekskluzīva iespēja gan no pagalma, gan lodžijām šo procesu vērot. Protams, lielākā interese par to radās jaunākajai paaudzei.
Vispirms autokāpnes tika sagatavotas darbam — nostiprinātas, uz abām mašīnas pusēm izbīdot balstus. «Kamēr kājas nav izbīdītas, kāpnes nekustas, un nevis tādēļ, ka autovadītājs to negribētu, bet tādēļ, ka tām ir sarežģīta drošības sistēma, kas neko neļauj darīt, kamēr mašīna nestāv stabili. Tāpēc balstus nedrīkst arī uzstādīt uz mīkstas augsnes. Kāpņu augšgalā ventilators mēra vēja ātrumu, un, ja tas ir par stipru, kāpņu augstums, slīpums un citas manipulācijas tiek ierobežotas. Kāpnes domātas galvenokārt cilvēku evakuācijai, taču to augšgalā uzliekams stobrs, kas būtībā ir ūdens lielgabals, ar ko liesmas iespējams dzēst no augšpuses. Kāpnes vadāmas gan no šofera kabīnes, gan no groza vadības paneļa,» klātesošajiem skaidroja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģionālās brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.
RŪPNIECĪBAS IELĀ. Ārijas Romanovskas foto