Iepriekš, par maldinošiem izsaukumiem runājot ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas pārstāvjiem, noskaidroju, ka gadījumu, kad pēc maldinoša izsaukuma uz notikuma vietu izbrauc visi iespējamie dienesti, nav daudz.
Varu to tikai apstiprināt — šādu gadījumu nav daudz, tomēr gadās. Un, ja motīvs ir, piemēram, saņemta ziņa par kādā veikalā vai iestādē ievietotu spridzekli vai citā gadījumā, kad apdraudēts liels skaits cilvēku, ir jābrauc visiem, jo iepriekš nevar zināt, tieši kāda palīdzība būs nepieciešama. Maldinājuma gadījumā dienestiem rodas lieli zaudējumi — gan finansiāli, gan cilvēku un tehnikas resursu, jo laikā, kad brigāde atrodas nepamatotā izsaukumā, palīdzība var būt nepieciešama kādam smagi slimam pacientam. Jāatzīst gan, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šādu gadījumu skaits ir pat mazinājies. Iespējams, ka personas, kurām ir tendence uz šādu rīcību, tiek laikus apturētas.
Kāda situācija ar nepamatotiem izsaukumiem ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ikdienā? Ir dzirdēts, ka cilvēki, nespējot noteikt savu veselības stāvokli, ātros baidījušies izsaukt, pieļaujot, ka izsaukums var tikt novērtēts kā maldinošs.
Tas atkarīgs no situācijas. Ja ir iestājusies bezsamaņa, pēkšņas sāpes krūtīs, paralīzes pazīmes, ļoti stipras sāpes vēderā, asiņošana, tad nevar būt šaubu, ka dienests ir jāsauc, jo palīdzība šajos gadījumos jāsniedz neatliekami. Un arī tad, ja cilvēkam šķiet, ka veselības stāvoklis var vēl vairāk pasliktināties, ātrās palīdzības dienestam ir jāzvana. Es vienmēr saku — iedzīvotājs nav mediķis, viņš nezina iespējamās sekas, tāpēc, ja cilvēks satraucies par savu veselību, ir jāzvana uz 113, dienesta dispečers izvērtēs situāciju un pēc detalizētākas sarunas ar izsaucēju, uzdodot attiecīgus jautājumus un saņemot atbildes, iespējams, sapratīs, ka situācija nav neatliekama, tāpēc ieteiks piezvanīt ģimenes ārstam vai (ārpus ģimenes ārsta darbalaika — nakts stundās, svētku dienās) ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim — 66016001.