PAMESTĪBA bērnus, kas dzīvo institucionālajā aprūpē, pavada gadiem. Latvijā joprojām vairāk nekā 1200 bērnu dzīvo bērnunamos. Daudzi vēlas nonākt ģimenē, lai kādu cilvēku uz pasaules varētu saukt par mammu.
«Bērni, kuri zaudējuši savu bioloģisko vecāku siltumu, ir tiesīgi dzīvot ģimeniskā vidē. Pret šo uzstādījumu neviens īpaši nav iebildis. Tomēr ieceres realizācija dažādu iemeslu dēļ virzās daudz lēnāk, nekā tas būtu nepieciešams. Iemesli ir dažādi. Viens no galvenajiem — vienotas, motivētas politikas trūkums audžuģimeņu kustības paplašināšanā. Nepieciešams skaidri noteikt grūtību cēloņus, to atrisināšanas metodes un virzienus, iezīmēt skaidru darbības plānu jeb ceļa karti politiskā līmenī, balstot to uz profesionāļu un veiksmīgu audžuģimeņu pieredzi, vienlaikus samērojot to ar faktiskajām iespējām. Pats galvenais — nepieciešama politiska griba un situācijas izpratne,» bija teikts foruma darba plāna pieteikumā, kuru organizēja profesionālā audžuģimeņu apvienība «Terēze», kā arī reģionālās audžuģimeņu apvienības no Latgales un Kurzemes.
Audžuģimeņu forumā piedalījās arī labklājības ministrs Jānis Reirs, bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks, tiesībsargs Juris Jansons un citi lektori, bet aizvakar jau līdzīga rakstura konference notika Rīgas pilī un uz to aicināja Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas patronese, Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone, kura ne reizi vien uzsvērusi, cik svarīgi ir, lai katram Latvijas bērnam būtu dota iespēja kādu cilvēku ikdienā saukt par mammu un tēti.