Taču, kad kaut kas tiek dots, vajag vēl. Tā nu ir dzirdama gan starp cilvēkiem, gan kokiem runāšanā, ka 82, 4 metrus garā krasta daļa, kas starp tiltu un sakopto vietu ir palikusi no brikšņiem neattīrīta, esot dikti apvainojusies. Ne jau tāpēc vien, ka čaklajiem krasta līkuma iekārtotājiem vai nu varēšanas, vai uzdrošināšanās pietrūcis arī tālāk, līdz pat tiltam mežiņu ainavisku darīt, bet arī tāpēc, ka notiek uzticamu apmeklētāju aizvilināšana. Agrāk šajā pietiekami klusajā, no gājēju celiņiem ar brikšņiem aizsegtajā piekrastē nopietni vīri nāca ne vien divus litrus garos padzērienus iztukšot, bet arī Valmieras aktualitātes pārrunāt un norunāt, par ko balsot nākamajās vēlēšanās. Nu arī viņi jūtas kā godājami viesi pie glauni uzpostiem galdiņiem aicināti un līdzšinējās, pasēdēšanai pat tīri ērti iekārtotās vietas brikšņos pamet novārtā. Labi, ja kāds tā mazliet vairāk ieņēmušais un uz māju raitā solī atpakaļ netiekošais vēl dažkārt zariem un kritušiem kokiem pārpilnajā čuhņā iegriežas nosnausties.
ROBEŽA. Aiz šiem jaunveidojumiem Gaujas krasts vēl ir nesakopts. Ŗamonas Apses foto