Gadījumā, ja šāds priekšlikums gūtu likuma spēku, dominējošiem tirgotājiem rastos ievērojamas priekšrocības, jo 40% Latvijas iedzīvotāju (smēķētāji) tiks novirzīti no vietējiem piemājas un citiem veikaliem, kas neatrodas tirdzniecības centros un kur nebūs nopērkamas cigaretes, uz lielajiem tirdzniecības centriem. Priekšlikums ir vērsts uz mazumtirdzniecības pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, līdzīgi kā tas notika ar kases aparātu sertifikācijas ieviešanu.
Iesniegtais priekšlikums nemazinās smēķēšanas kaitīgo iedarbību uz sabiedrības veselību. Jau šobrīd stingrie ierobežojumi noveduši pie legālo tirdzniecības vietu skaita samazināšanās un akcīzes nodokļa ieņēmumu krituma, vienlaikus pieaudzis nelegālais tirgus. Pēdējos gados Latvijā palielinās nelegālā cigarešu tirdzniecība, kam seko legālo tabakas tirdzniecības vietu samazināšana. 2017. gada pirmajā pusgadā nodokļa ieņēmumi no tabakas akcīzes netika gūti 5,5 miljonu eiro apmērā. Priekšlikums vēl vairāk ierobežot legālo tirdzniecību novedīs pie budžeta iztrūkuma 2018. gadā jau 10 miljonu eiro apmērā.
Pētījumi liecina, ka tabakas izstrādājumu atrašanās veikala plauktā neveicina smēķēšanu. Tie pierāda, ka bērna tieksmi sākt lietot atkarību izraisošas vielas rada ekonomiskā atstumtība, dzīvesvieta, kur ir augsts bezdarba vai noziedzības līmenis, bērna psiholoģiskais un sociālais raksturojums un ģimenē novērotā smēķēšanas pieredze. Ir pierādīts, ka atkarības cēloņi ir meklējami ģimenē, skolā, jauniešu kultūrā, bērnu un jauniešu personībā, attieksmē pret vielu lietošanu, arī iedzimtībā.
Jāatzīmē, ka jau šobrīd ir vairāki ierobežojumi tabakas produktu tirdzniecībā, piemēram, tos aizliegts pārdot veikalu nodaļās, kur notiek tirdzniecība ar bērnu precēm, un tirdzniecības vietās, kur mazumtirdzniecība nav organizēta individuāli, apkalpojot katru pircēju. Tabakas izstrādājumi lielākajā daļā tirdzniecības vietu neatrodas bērna acu augstumā, paciņas noformētas ar vizuāli nepievilcīgu dizainu, aizliegta jebkura reklāma un noteikti dažādi citi ierobežojumi.