Kaspars Putniņš teic, ka šobrīd ir svarīgi, lai pircēji pamanītu un arī iemācītos pēc garšas atšķirt tos sierus, kas atkal tiek ražoti Trikātā, no sieriem, kuriem vēl gan ir Trikātas nosaukums, bet kurus ražo citur.
«Gads ir izdevies,» tā Kaspars. «Ne mirkli nav radušās šaubas par to, ko esam te atsākuši. Tas vien, ka nu jau ne tikai trikātieši, bet pat no tālienes brauc mūsu sierus pirkt (pat Jaungada dāvanu pakām), dod pārliecību, ka viss notiek pareizi un prasa turpinājumu. Tādēļ jau nākamā gada sākumā tirgū piedāvāsim mūsu sviestu, no kura daļa būs ar dažādām garšvielām. Domājam par jauniem, iespējams, arī Latvijā līdz šim maz zināmiem sieriem. Varam iepriecināt trikātiešus, ka mums vajadzēs jaunus, prasmīgus strādājošos. Gadu mijā esam priecīgi un vēlam, lai atnākošais ar lielāku prieku ienāk ikvienā mājā!»
Ieklausījos arī trikātiešu teiktajā.
DZIDRA: «Cepuri nost puišu priekšā! Arī es jau regulāri pie viņiem pēc siera braucu. Man īpaši garšo tieši te ražotais Krievijas siers. Tāds nekur citur nevienam nesanāk. Tas gan būtu milzīgs grēks, ja ēka, kurā var ražot lielisku sieru, būtu aizgājusi postā, kā tas gandrīz vai notika. Tādēļ, kad biju pie viņiem jau pirmo reizi iepirkties, novēlēju: lai jums tiešām izdodas!»
ALFS: «Nav vēl iznācis tur aiziet, bet dzirdu, ka siera ražošanas atsākšanu visi vērtē tikai pozitīvi. Gan to, ka tur atkal cilvēkiem ir darbs, bet vispozitīvākā ir pati ražošana. Kaut nākamajā gadā pagastā tādu uzņēmīgu cilvēku uzrastos vēl vairāk!»
GADU VĒRTĒJOT. Kaspars Putniņš ir gandarīts par siera ražošanas atsākšanu Trikātā. Ārijas Romanovskas foto