Patlaban ir pavisam uzkrītoši saredzams, ka par (latvisko, progresīvo, morāli šķīsto utt.) spēku apvienošanu jeb, smalkāk izsakoties, konsolidēšanu aizrautīgi runā tikai apšaubāmas dzīvotspējas partijas. Patiesībā — atsaukšos uz negantajiem Lato Lapsas vārdiem — tās ir «blusas», kas meklē iespēju apmesties kāda vēl kaut cik uz kājām stāvoša «suņa» kažokā.
Tādām partijām reitings hroniski kūļājas pat zem viena procenta atzīmes — reizēm pat nelīdz «TV kastē sēdošo seju» atpazīstamība un akli uzticīgo sponsoru nodrošināts naudīgums. Elitārais liberāļu klubiņš Latvijas attīstībai ir visuzskatāmākais piemērs šādai nīkulībai. Tagad Jurim Pūcem, Edgaram Jaunupam un viņu «pušelniekam» Mārtiņam Bondaram, bijušajam Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdim, nākas kost pirkstos — noraudzītais «suns» sadūšojās viņiem publiski iedot kurvīti, bet citam viņu parazītismam piemērota kandidāta vienkārši nav.