Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā četras nedēļas praksē bija Valmieras 4. vidusskolas absolvente ELITA BRENTE, kas nu jau ilgus gadus dzīvo Zviedrijā un uzsākusi studijas Malmes augstskolā. Bija interesanti uzzināt, kāds bijis viņas līdzšinējais ceļš uz pedagoga profesiju.
Kad tu pabeidzi vidusskolu un ko darīji pēc skolas beigšanas?
Valmieras 4. vidusskolu (VPĢ) pabeidzu 1984. gadā, audzinātāja bija Ruta Ziemele. Toreiz nebija nekādu domu par pedagoga profesiju, iestājos Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) šūšanas tehnologos un pēc studijām strādāju Ogres trikotāžas kombinātā par inženieri tehnoloģi.
Kā nonāci Zviedrijā?
Pirmo reizi uz Zviedriju aizbraucu 1996. gadā, kopā ar radinieci atradām darba sludinājumu, ka tur vajadzīgi šuvēji. Braucām ar mazu kuģīti caur Gotlandi, vīzas tika izsniegtas tikai uz trīs mēnešiem. Ar vairākiem pārtraukumiem vairākus gadus tā arī braukājām, līdz 1999. gadā dabūju uzturēšanās atļauju.
Kā radās doma studēt pedagoģiju?
Malmes augstskolā iestājos jau 2000. gadā, bet tad viens pēc otra dzima bērni (Elitai ir dēls un meita — S.G.) un studijas pārtraucu. Vairākus gadus algotu darbu neesmu strādājusi, veltīju savu enerģiju bērnu audzināšanai, mājas un dārza iekārtošanai (Elita rāda bildes ar lielu un senu māju Zviedrijas laukos, iekoptu dārzu ar lavandām, rozēm — S.G.). Malmes augstskolā atkārtoti iestājos 2015. gadā.
Kāda ir izglītības sistēma Latvijā un Zviedrijā?
Pēc skolas beigšanas un kamēr nebiju sākusi studēt, ar skolu bija visai maz saskares, tik vien, cik saistībā ar bērnu izglītību. Salīdzinot ar blakus esošo Somiju, Zviedrijā izglītības līmenis ir diezgan viduvējs. Liekas, ka tur bez kalkulatora vairs nemāk sareizināt, cik ir 2×5… Beidzot 9. klasi, apmēram 25% skolēnu ir nesekmīgi kādā priekšmetā. Stundas ir garākas, katrai skolai ir sava rīcības brīvība — vienā skolā atļauj lietot mobilos telefonus, citā ne.
ELITA BRENTE no Malmes praktizē Valmierā.