«Sākumā sanācām mazāk, nekā esam pašlaik, otrajā gadā pat radās šaubas, vai varēsim pastāvēt, jo kāda aizgāja projām, bet kāda atnāca vietā, un viss turpinājās. Ceturtdienas mēģinājumā katrai apjautājos, kāpēc viņa dzied un ko darītu, ja nebūtu ansamblī, un tad tās domas bija tādas, ka — lai atbalstītu savu novadu, būtu cilvēkos, pilnveidotu savas dziedātprasmes, vismaz reizi nedēļā atpūstos no ikdienas rūpēm, aizpildītu garos rudens un ziemas vakarus, lai nebūt jāsēž pie televizora vai jāvirina ledusskapja durvis vai jāgrabina katliņu vāki. Un pie reizes tas izrādījās patīkams pienākums, jo nemaz nav tik vienkārši no Ķoņiem, Nurmiem vai citurienes atbraukt vai atnākt kājām uz mēģinājumu. Jau teicu, ka iesākums bija diezgan šaubīgs, tomēr mēs izdzīvojām un par lielu pārsteigumu mūsu rindas pieauga, pateicoties tam, ka sākām iziet tautās — koncertēt, rīkot dažādus atpūtas pasākumus un braukt brīnišķīgās un saturīgās ekskursijās. Tādējādi veidojāmies par jauku un saliedētu kolektīvu, kurā labi saprotas dažāda vecuma sievietes, jo vecuma amplitūda ir diezgan liela — 34 gadi. Visiem jautājumiem atrodam kompromisu, labi saprotamies un pat dalāmies dažādos kulinārijas noslēpumos.
NOKTIRNE jubilejā ar vadītāju Dignu Gailīti. Noras Kārkliņas foto