Pagājusī ceturtdiena bija Valmieras diena. Nodarbinātības valsts aģentūras Valmieras filiāles telpās pulcējās tie, kuri it kā gribētu strādāt un pelnīt Īrijā. Taču šī bija saruna, kurā atbilžu noteikti būtu vairāk, ja vien tiktu uzdoti precīzi un paskaidrojumus paģēroši jautājumi. Taču jautātāju bija maz, un viņi sniegtajās ziņās par darba iespējām Īrijas sēņu tuneļos pagalam apjuka. Radās priekšstats, ka tie daži Valmieras puses ļaudis, kas gribētu doties uz dzīvi zaļajā salā, turp tiešām dotos, izmisuma dzīti.
Izmisušie sēņu griezēji
«Pie manis par darbu sēņu fermā ir interesējušies jaunieši vecumā pēc 20 gadiem, kas tā arī teikuši, ka vēlas pastrādāt, lai nopirktu, piemēram, moci, kādam ir lielāki mērķi — pašam savs dzīvoklis Latvijā! Aizbrauc sievietes, kuras Latvijā dažādu iemeslu dēļ darbā neņem vai arī kuras strādā smagu darbu, bet vēlas dzīvot labāk, nopelnīt vairāk. Brauc prom sievietes, kuras garas stundas strādājušas lielveikalos, arī no gateriem, vīrieši no mežizstrādes. Protams, cilvēki, ja viņiem ir labs darbs ofisā, prom nebrauks, bet iemesli, kāpēc pārcelties un strādāt pie mums, var būt visdažādākie,» sacīja Daiga Leite, CMP Mushrooms tirgus attīstības menedžere, interesentiem stāstot, cik kuplam strādājošo kolektīvam viņi pievienosies, kāda būs atbildība, pienākumi.
Katrs no atnākušajiem valmieriešiem varēja vērtēt: vai vismaz uz diviem mēnešiem aizšaut uz Īriju, lai pievienotos apvienībai, kura tur pārvalda 40, bet Anglijā desmit sēņu audzētavas. Konkrētā kompānija ir darba devējs vismaz 3000 cilvēkiem un arī 800 Latvijas iedzīvotājiem.
«Tagad jau 805. Vakar palīdzēju sievietēm no Cēsīm aizbraukt, palīdzēju atrast lētākās lidmašīnas biļetes. Jā, nedēļas sākumā viņas ar mani runāja Cēsīs un pieņēma lēmumu, ka dosies pie mums, lai strādātu,» tā Daiga, un, gods kam gods, firmas pārstāve ar potenciālo darbinieku maldināšanu vismaz Valmierā nenodarbojās. Viņa, ja vien tika tieši pajautāts, pateica, cik iespējams nopelnīt, atklāti stāstīja par to, ka divi mēneši ir jauno sēņu lasītāju apmācību laiks, ka saimnieks visus darbā nepieņem, atstāj ražīgākos strādniekus, jo ne tikai strādniekam interesē vairāk nopelnīt, bet arī sēņu audzētājam, lai strādājošajiem naskākas rokas, lai dara vairāk, izpildot katru sēņu uzpircēja pasūtījumu. Daiga stāstīja, ar kādām izmaksām svešajā zemē jārēķinās: cik maksā dzīvošana, ēšana, transports.
SĒŅU FERMĀ rīts sākas pusseptiņos, un krēslainajā tunelī var nākties pavadīt astoņas, arī desmit darba stundas. Īri gan ievērojot likumus, un pa visu darba dienu esot jāsalasās arī brīvstundai, kad darbinieks var piesēst, paēst un padzerties. Foto ilustratīva nozīme