Vispirms Mudītei vaicājām, kā viņa pati nonāca līdz šādai mākai. Atbilde pārsteidza: «Nejauši! Vilpulkā bija kārtējā nodarbība, kurā maucīšiem bija jāvelk pērlītes. Man adata bija palikusi mājā. Prom negāju. Kamēr kolēģes strādāja, es šķirstīju žurnālus. 2013. gada augustā izdotā žurnālā «Praktiskie rokdarbi» ieraudzīju neparastus ornamentus un informāciju par to, kā ieadīt pašam savus dzimšanas datus. Sekoju līdzi publikācijas norādījumiem, izgatavoju šim darbam nepieciešamo tabulu (špikeri!) un, ievērojot norādes, kā rīkoties ar saviem dzimšanas cipariem, sāku tos tabulā svītrot ārā jeb aizkrāsot. Kad to izdarīju, veidojās interesants musturs. Vēlāk to pagarināju spoguļattēlā. Ieguvu triju veidu atšķirīgus rakstus. Tie daudz ko parādīja un pateica. Kad vēlāk līdzīgi izgatavoju ornamentus saviem tuviniekiem, katram bija kaut kas savs.»
MUDĪTE TAUNIŅA: «Mans raksts vēsta, ka dzīvoju rāmjos un īpaši no tiem ārā neraujos. Ja kaut ko pārdzīvoju, tad iekšēji sevī. Tā ir, bet tajā pašā laikā — daudz smaidu un vienmēr esmu cilvēkos! Optimismu dod saskarsme ar labiem cilvēkiem. Tādu manā ceļā netrūkst!» Ārijas Romanovskas foto