Aptuveni 100000 mājsaimniecību Latvijā ir pieslēgtas nelegālajiem TV izplatītājiem, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesora Arņa Saukas 2016. gada pētījums. Tādējādi vairāk nekā 240000 jeb 12% valsts iedzīvotāju iecienīto pārraižu skatīšanos nodrošina pirātiskie operatori. Liela daļa nelegālā satura abonentu pat nenojauš, ka viņu televīzijas pakalpojumu sniedzējs darbojas pretlikumīgi. Tas desmitiem tūkstošus TV skatītāju visā Latvijā padara par pirātisma atbalstītājiem, kuri pakļauj sevi dažādiem finansiālajiem un drošības riskiem, kā arī padara par dalībniekiem valsts tēla graušanā, pašiem to neapzinoties.
Pirmkārt, nelegālās TV industrijas kopējais apgrozījums tiek lēsts 12 miljonu eiro apmērā. No šīs summas netiek maksāti nodokļi, radot tiešos zaudējumus valsts budžetam, tāpat nelegālo pakalpojumu sniedzēji uzturas ēnu ekonomikas zonā arī kā darba devēji. Tikmēr vietējie satura veidotāji negūst ieņēmumus, ko tālāk ieguldīt oriģināla satura ražošanā un attīstībā. No tā cietēji savukārt ir TV kanālu skatītāji, kam sarūk iespējas saņemt jaunu un kvalitatīvu saturu. Turklāt šādā veidā legālajiem televīzijas operatoriem nākas cīnīties nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Vienas no lielākajām darbības izmaksām operatoriem veido tieši satura iegāde, kamēr nelegālie to vienkārši nozog un piestāda rēķinus par to saviem klientiem.
Otrkārt, pirātisko pakalpojumu sniedzēju klienti riskē, ka arī pret viņiem var tikt veiktas pretlikumīgas darbības. Iedzīvotāji nevar būt pārliecināti, ka tiks nodrošināta viņu personas un maksājumu datu aizsardzība, kā arī pakalpojuma pieejamības nepārtrauktība. Pastāv liela iespēja, ka drīz pie nelegālā pakalpojumu sniedzēja durvīm klauvēs likumsargi, un klientam šī televīzija vairs nebūs pieejama. Visticamāk, arī naudas kompensācijas par nesaņemtiem pakalpojumiem šādā gadījumā nesekos.
Tā kā liela daļa nelegālo komersantu ar klientiem slēdz līgumus, klienti paši bieži vien pat nenojauš, ka maksā rēķinus par pilnībā zagtiem pakalpojumiem jeb atkodētiem satelīta signāliem, nelikumīgi izmantotām TV signāla uztveršanas kartēm un nelegāli izveidotiem kabeļtīkliem. Vēl viens būtisks drošības jautājums, kura aktualitāte šogad arvien pieņemsies spēkā, ir nelegālo satelītu izplatība un tajos pārraidītais propagandas kanālu saturs, kas apdraud Latvijas informatīvo telpu. Arī šis aspekts pieliek roku valsts tēla graušanā, jo Latvija var tikt pozicionēta kā neobjektīvs globālais spēlētājs, kurš veicina propagandas izplatību un sabiedrības šķelšanu.
Treškārt, pirātisma kontekstā nozīmīgi ir diskutēt par attieksmi pret intelektuālo īpašumu. Aptaujas rāda, ka katrs otrais nelegālā satura lietotājs attaisno savu pirātisko darbību un uztver to par normu — skatīties filmas, TV kanālus un klausīties mūziku nelegāli. Nereti tiek minēts arguments «visi tā dara», lai gan nelegālai satura iegūšanai un patērēšanai ir krimināli sodāms raksturs. Papildus šādi cieš valsts tēls — pērn Latvija ierindojās 3. vietā visā pasaulē nelegālo straumēšanas pakalpojumu izmantošanā. Tas ir arī iemesls, kādēļ pieprasīta satura īpašniekiem mūsu tirgus nav interesants.
Ar stingrāku normatīvo regulējumu un dzelžainākiem kontroles mehānismiem pirātisma karavānu ir iespējams apturēt, situāciju nozarē būtiski uzlabojot. Biedrība «Par legālu saturu» kopā ar Valsts policiju aktīvi darbojas nelegālo filmu un TV izplatītāju darbības ierobežošanā. Pēdējo divu gadu laikā cīņā ar nelegālajiem televīzijas pakalpojumu sniedzējiem ir panākts ievērojams progress. Tā 2017. gadā policijā ir uzsākti 19 kriminālprocesi, apturēta divu populāru nelegālās straumēšanas vietņu darbība, publiskās vietās notikuši vairāk nekā 560 policijas reidi un ir krietni samazināts nelegālās televīzijas lietotāju skaits.
Tāpat svarīgi ir turpināt iedzīvotāju izglītošanu. Lai gan ļoti lēnām, tomēr pamazām mainās izpratne par to, ka, piemēram, nelegāla filmas lejupielāde internetā ne ar ko neatšķiras no zādzības veikalā. No legāla satura patērēšanas ilgtermiņa ieguvumu būs daudz — gan katram no mums individuāli, gan kā atbildīgi domājošai sabiedrībai kopumā. Sabiedrībai, kura nevēlas savu valsti veidot par «pirātisma meku», kādu to šobrīd redz ārvalstu partneri.