Kurš vai kuri ir šīs ieceres autori, vēl neviens skaļi nav pieteicies, bet tā, ka arī Latvijas galvaspilsēta ir pelnījusi sev laukumu ar šādu nosaukumu, manuprāt, ir izteikta pareizā laikā. Kad gan vēl, ja ne valsts simtgadē, kad pieminam gan cīņas un notikumus, kas, atzīsim, sakrita tik labvēlīgi, ka ļāva Latvijas valsti nodibināt, gan atgādinām par atmošanos, kurā pēc okupācijas gadiem valsti atguvām? Tieši «Brīvības laukumā» (šāds paredzēts tā oficiālais nosaukums) būtiski brīži bija Atmodas sākumam. Te jau 1987. gada 14. jūnijā, grupas «Helsinki – 86» aicināti, daudzi cilvēki atnāca nolikt pie Brīvības pieminekļa ziedus un pieminēt komunistiskā terora upurus. Pēc tam ar šo vietu pieminekļa pakājē saistīti daudzi citi valstij nozīmīgi godināšanas un svētku pasākumi. Pēdējos gados bez svinībām un piemiņas reizēm, var teikt, te nāk arī vai visi, kas vien grib sevi skaļāk, publiskāk pieteikt vai parādīt. (Arī valmieriešiem šis laukums nu jau daudzus gadus ir vajadzīgs, kad te pulcējas tradicionālā skrējiena – soļojuma dalībnieki uz Valmieru.) Rīgas domei, dodot atļauju te dažādus pasākumus rīkot, arī pārāk lielas problēmas satiksmes ierobežošanā vai citādi nav, jo transporta kustība gar Brīvības pieminekli nenotiek jau sen un daždien, kad arī tūristu ir pamaz, laukums stāv pat vientulīgu tukšs.
Par Brīvības laukumu ne tikai Rīgai lemt
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.