Valmiera
eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas
Reklāma1300 × 120 px

Par Kopējo Lauksaimniecības Politiku

Māra Rone

Autors • 25.04.2018.

Par Kopējo Lauksaimniecības Politiku
Burtu izmērs
Par Kopējo Lauksaimniecības Politiku

Par vidi un labu saimniekošanas praksi

Pašlaik, kā zināms, darba kārtībā ir Eiropas Savienības Kopējās Lauksaimniecības Politikas (KLP) nākamā perioda veidošana. Zemkopības ministrijas speciālisti arī ar to pastiprināti nodarbojas, regulāri tiekoties un diskutējot ar lauksaimniekiem un tos pārstāvošām organizācijām. Drīzumā sāksim to darīt arī ar sabiedriskajām vides organizācijām. Arī ar VARAM speciālistiem jau tikāmies un gaidāmās nostādnes apspriedām. Šāda sadarbība turpmāk būs ļoti nepieciešama, jo, kā zināms, nākamā perioda KLP daudz lielāks īpatsvars būs likts tieši uz vidi.

Zemkopības ministrija neiestājas un nav pret sakārtotu vidi un saprātīgiem uzlabojumiem šajā jomā. Tomēr, zinot, kā pašlaik dažādos līmeņos spriež par augu aizsardzības līdzekļiem, tajā skaitā pesticīdiem, saprotam, ka mums kā jau ziemeļu valstu lauksaimniekiem būs samērā pagrūti bez tiem izaudzēt veselīgas un ražīgas mūsu reģionam raksturīgākās augkopības kultūras. Visvairāk tas ir attiecināms uz rapsi un kartupeļiem. Līdz šim stabili esam pozīcijās, ka saprātīga un atbildīga tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kurus ir atzinušas arī daudzas starptautiskas laboratorijas un institūcijas, nerada tādu kaitējumu videi, ka uzreiz visi augu aizsardzības līdzekļi būtu jāmet pār vienu kārti. Šajā ziņā mūsu lielākie oponenti joprojām ir lauksaimnieki, kas nodarbojas ar biškopību. Viņi tur saredz nopietnus riskus bitēm.

JĀNIS DŪKLAVS: «Tiešo maksājumu sistēma ilgstoši ir klaji netaisnīga pret daļu dalībvalstu. Tā joprojām ir liela KLP problēma. Ir pagājuši 14 gadi, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, un tiešo maksājumu sistēma ir beidzot jāpārskata.» Jāņa Līgata foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā

Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma1300 × 150 px

Jaunākie

  1. NOVADU BALSS SKAN RADIO 17.06.2026.

    NOVADU BALSS SKAN RADIO

  2. Uzņemējdarbība 17.06.2026.

    ZAAO seminārs pašvaldību komunikācijas speciālistiem

  3. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Solījums izpildīts!

  4. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Rencēnu skolai – 90 gadu

  5. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    No jauniešu idejām līdz valsts mēroga lēmumiem: Valmieras skolnieču pieredze Latvijas Jaunatnes padomē

  6. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Ilgtspējīgas lietus ūdens apsaimniekošanas un zaļo risinājumu pilsētvidē seminārs

  7. Veselība un labklājība 17.06.2026.

    Pieaug ar Laimas slimību inficēto ērču skaits

  8. Viedokļi 17.06.2026.

    12% PVN pārtikas pamatproduktiem: redzams ietaupījums sākas ar skaidru cenu

  9. Viedokļi 17.06.2026.

    Par nesaturēšanu

  10. Viedokļi 17.06.2026.

    Aisberga redzamā daļa

Populārākie

  1. Viedokļi 17.06.2026.

    12% PVN pārtikas pamatproduktiem: redzams ietaupījums sākas ar skaidru cenu

  2. NOVADU BALSS SKAN RADIO 17.06.2026.

    NOVADU BALSS SKAN RADIO

  3. Uzņemējdarbība 17.06.2026.

    ZAAO seminārs pašvaldību komunikācijas speciālistiem

  4. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Solījums izpildīts!

  5. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Rencēnu skolai – 90 gadu

  6. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    No jauniešu idejām līdz valsts mēroga lēmumiem: Valmieras skolnieču pieredze Latvijas Jaunatnes padomē

  7. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Ilgtspējīgas lietus ūdens apsaimniekošanas un zaļo risinājumu pilsētvidē seminārs

  8. Veselība un labklājība 17.06.2026.

    Pieaug ar Laimas slimību inficēto ērču skaits

  9. Viedokļi 17.06.2026.

    Par nesaturēšanu

  10. Viedokļi 17.06.2026.

    Aisberga redzamā daļa

Reklāma1300 × 120 px