Jau ar pirmajām spēles minūtēm Gata Ērgļa padotie neizrādīja nekādu cieņu saviem titulētajiem pretiniekiem (seškārtējiem valsts čempioniem), vismaz 15 minūtes turot sasprindzinājumā ventspilnieku aizsardzību. Mājinieki pamodās līdz ar savu atbalstītāju pirmo izkliegto saukli — žoltosiņije. Šis mirklis sakrita ar kādā no iepriekšējām epizodēm traumu guvušā Gata Kalniņa spiestu maiņu pret Niku Savaļnieku. Melnkalnes speciālista Dejana Vukičeviča trenētie futbolisti turpinājumā izveidoja citu pēc cita bīstamākus uzbrukumus — kādā glāba aizsargi, kādā savas prasmes jau demonstrēja Elvis Arnavs. Vēsturisku pirmo plāksteri pēc bīstama izklupiena saņēma arī Artūrs Bankavs. Ventspils spiediens vainagojās arī viņu pirmajos vārtos, kad 36. minūtē no 11 m.s.s. precīzi sita ukraiņu leģionārs Oleksijs Antonovs. Pašu pendeli nopelnīja Elmārs Sietinsons, kas iekrita Latvijas izlases spēlētāja Ritvara Rugina prasmīgi izliktajos slazdos. Arī otros vārtus 44. minūtē sagādāja Rugins, kurš, apspēlējot divus valmieriešus, uzcentrēja smuku konču tieši uz nigēriešu uzbrucēja Adeleki Akinjemi galvas, kuram bumbu atlika vien no tuvas distances nogādāt Arnava vārtos — 0:2.
Otrā puslaika sākumā ventspilnieki nedaudz nometa tempu, ko izmantoja valmierieši, mēģinot veidot arī savus momentus. 53. minūtē šādā situācijā viesi gan pārāk aizrāvās, kam sekoja ātrs prettrieciens ar vēl viena nigēriešu leģionāra Tosina Ajeguna vārtu guvumu — 0:3. Arī pēc tiem Ērglis taktiku nemainīja, ļaujot saviem futbolistiem šo spēli spēlēt, ne kā viņa kolēģis izlasē Aleksandrs Starkovs, kas līdzīgā situācijā būtu piekodinājis saviem padotajiem nekļūdīties un tikai primitīvi atsisties. Atklātajā futbolā ērtāk gan jutās laukuma saimnieki, kuru pretuzbrukumi te noslēdzās ar netrāpīšanu tukšos vārtos, te pēdējo vārdu atkal sakot Arnavam. 72. minūtē Sietinsonu nomainīja Ulvis Bērziņš. Desmit minūtes vēlāk tieši Ulvis, ar kreiso kāju triecot bumbu no gaisa 17 metru attālajā vārtu devītniekā, atklāja valmieriešu vārtu rēķinu Valmieras futbola virslīgas jaunajā lappusē — 1:3. Šajā lappusē vieta atradīsies arī Raineram Robertam Cipem, kas, glābjot komandu 90. minūtē no vēl viena vārtu guvuma, izpelnījās sarkano kartīti.
Zaudējums cīņā, par kuru mūsu futbolisti pelnījuši tikai uzslavas.
Gatis Ērglis pēc spēles: «Jāņem vērā, ka šī bija mūsu pirmā nopietnā spēle pēc atgriešanās augstākajā līgā. Daudz kas nesanāca, ko bijām iecerējuši, jo taktisko zīmējumu izjauca Gata trauma. Niks šobrīd ir gatavs vien par kādiem 10 procentiem — viņš nupat tikai sācis trenēties. Varbūt kaut kur par augstu spēlējām, tāpēc iekritām vairākos viens pret vienu izgājienos. Var redzēt, ka viņi bija ātrāki par mūsu puikām. Jāstrādā, ar katru spēli mūsu pieredze tikai augs. Malači, puikas. Par mūsu leģionāriem — gandrīz visi ir satraumējušies: gan baltkrievs, gan francūzis, gan rumānis. To es varbūt varu norakstīt uz mūsu mākslīgā seguma laukumu, tas paklājs ir tāds, ka es pats, vien pastaigājot, pēc treniņa jūtu sāpes mugurā. Pie tam vēl laikā, kad bija ledus un slīdēja, tās drīzāk bija mocības, nevis treniņi. Pašlaik mūsu leģionāri neizskatās neko stiprāki par mūsu pašu puikām. Varbūt nepieciešams adaptācijas periods. Bija mums šis nigērietis, kurš, ierodoties Latvijā, bezmaz vai pirmo reizi ziemas jaku uzvilka.»
Dejans Vukičevičs: «Esmu apmierināts ar uzvaru un trīs gūtajiem vārtiem, bet ne ar mūsu futbolistu sniegumu. Pirmās 15 minūtes nebijām vēl pamodušies — uztraukums, treniņnometņu sekas. Bija mums daudz vārtu gūšanas momentu, nesitām iekšā pat tukšos vārtos. Pie rezultāta 3:0 atslābinājāmies, nenospēlējām līdz galam, 3 — 4 reizes nepiedodami kļūdījāmies, rezultātā ielaidām arī vārtus, tāpēc nevaru būt līdz galam apmierināts.»
Valmieriešu kapteinis Mārcis Ērglis: «Ir patīkamas sajūtas pēc pirmās cīņas. Uzslavas saņēmām jau no Ventspils atbalstītājiem. Rēķinu, ka mums nepieciešamas vēl kādas 3 — 4 spēles, lai adaptētos šim tempam, taktiskajām niansēm — pašlaik mums trūkst šīs pieredzes, un to Ventspils futbolisti arī lieliski izmantoja. Līmenis starp 1. līgu ir acīmredzams, bet nav arī nekāds kosmoss, vajag tikai nedaudz apbružāties. Galvenais — nebaidīties.»
Nākamā mūsu futbolistu atrādīšanās notiks šosvētdien Liepājā pl. 16 pret FK Liepāja/Mogo, stadiona Daugava rezerves laukumā.
FK Ventspils — VALMIERA GLASS VIA 3:1 (2:0)
Vārti: Antonovs 36’ (11m.s.s.), Akinjemi 44’, Ajeguns 53’ — U. Bērziņš 82’
Noraidījumi: Cipe 90’
Brīdinājumi: Koļesovs 60’ — Bankavs 20’
Sastāvi: Meļņičenko (v), Akinjemi, Rečickis, Koļesovs, Tīdenbergs, Bulvītis, Rugins (k), Pintu Fortes (90’+2 Kokins), Ajeguns, Antonovs (83’ Žuļevs), Obuobi — Arnavs (v), Cipe, Sietinsons (72’ U. Bērziņš), Kramēns, Miķelsons, Bankavs, Pallo, Ērglis (k), Lūsiņš (82’ E. Stīpnieks), V. Jaunzems, Kalniņš (18’ N. Savaļnieks).
Spēles tiesnesis: Dmitrijs Naļivaiko
STĀVU AUGSTĀK. Valmieras futbols beidzot ir atgriezies Latvijas spēcīgāko sabiedrībā. Attēlā: cīņā ar Ventspils aizsargu Ņikitu Koļesovu trīs valmierieši — Roberts Rainers Cipe (no kreisās), Elmārs Sietinsons un komandas kapteinis Mārcis Ērglis. FK Ventspils foto