
«Šos darbus ir radījis viss, ko Dzintra Vilks pati piedzīvojusi un pieredzējusi. Jau 14 gadus viņa dzīvo lauku mājās Tīrumjānēni Jaunpiebalgā, kur daba ir klātesoša un visuresoša. Pavasarī viņa iekopj un stāda, vasarā — bauda un rūpējas, rudeņos un ziemās — nokopj, gaida, vēro un rada mākslu,» izstādes pieteikumā raksta mākslinieces meita, mākslas maģistre Laura Plūmiņa. «Tomēr viss sākās Rīgā. Sākumā mācījusies lietišķajos, bet pēc tam — Mākslas akadēmijā, kur viņas skolotāji tekstilmākslā bija Edīte Pauls-Vīgnere un Rūdolfs Heimrāts. Vilka darbi kopš akadēmijas beigšanas iemīļoti gan Latvijā, gan arī izstādīti un ieņēmuši vietu privātās un muzeju kolekcijās visā pasaulē. 2001. gadā ilgāku laiku uzkavējusies Florencē, strādājot pie personālizstādes Gvelfu pilī, 2010. gadā Starptautiskā tekstila un šķiedras mākslas triennālē Lodzā ieguvusi godalgu par politiski uzlādēto un mākslinieciski meistarīgo darbu Cauro vēju samits.
Gadalaiki — tā ir Vilka mīlestība pret dabu, arī pret savu dzīvi, atmetot to, kas nav jāpatur, un iepazīstot to, kas ir tuvs un skaidrs.»
ELEONORA PASTARE — vienīgā keramiķe Latvijā, kas strādā ar porcelānu. Ārijas Romanovskas foto