«Sprīdītis» ir sācis iet un iet 1958. gadā, sākotnēji kā dramatiskais pulciņš, un savu nosaukumu ieguvis 1965. gadā, kad režisors Zigurds Ķesteris iestudēja A. Brigaderes lugu «Sprīdītis». Izrāde visiem patikusi un ilgi spēlēta, tā režisoram radusies skaidrība par kolektīva nosaukumu. No tā laika teātris ir sācis augt, papildinājis izrāžu atribūtiku, ir izveidots logo, ko izmanto vēl tagad.
«Esam izauguši, pašiem nemanot. Izaugsme ir redzama arī kvalitātē. 1977. gadā iegūts Tautas teātra nosaukums, kas varbūt mūsdienās neko neizsaka, bet tajā laikā tas liecināja par kvalitatīvu darbu, un bija noteikti standarti, cik izrāžu ir jānospēlē katru gadu. Mēs vēl joprojām izmantojam Tautas teātra nosaukumu, kas mums ir liels gods,» kavējoties atmiņās, saka Valmieras Viestura vidusskolas (VVV) Tautas teātra «Sprīdītis» režisors Roberts Segliņš.
Tāpat «Sprīdīša» augšana notikusi kopš 1975. gada, kad tika izveidotas teātra klases.
Režisors atzīst, ka skolēnu teātris nevar pastāvēt bez «lielā teātra». «Tas ir atbalsts, un vienmēr visiem gribas kaut pastāvēt uz lielās skatuves. Atceros, ka teātra klašu skolēni varēja iet uz Valmieras Drāmas teātri (VDT) par velti. Skolēni, kas dzīvoja kopmītnēs, kā vakarā nebija ko darīt, tā vienmēr gāja uz lielo teātri. Cits vienu izrādi bija redzējis 20 — 30 reizes, bet vienmēr atrada kaut ko jaunu iestudējumā,» min R. Segliņš.
KĀ VIENMĒR viss beidzas laimīgi. Sprīdītis ir atradis savu laimīgo zemi. Publicitātes foto