Tirgus placis sākas ar dažādām fiziskām aktivitātēm jau pie Valkas kultūras nama, bet Raiņa iela līdz pat Igaunijai pilna ar stādu tirgotājiem, tikai pēdējos 100 metros pirms robežas stafeti pārņem dzeramu un ēdamu gardumu piedāvātāji. Vēl tirgus Valkas daļā iespaidīga rūpniecības preču tirdzniecība, kamēr Valgas pusē lielākoties dominē dažādi mājražotāji un amatnieki. Paralēli visām tirgus rebēm notiek arī internacionāls gardumu ražotāju konkurss, kura rezultātus — kad degustāciju veikusi latviešu un igauņu žūrija — paziņo trijās valodās jau agrā sestdienas pēcpusdienā. Šī gada tirgus apmēros krietni lielāks par pērn redzēto, tiesa, šoreiz mazāk iznāk sastapt mūspuses amatniekus un mājražotājus, galu galā sestdien arī kārtīgs tirdziņš Valmiermuižā.
Pavisam negaidīti pie rokas tirgus igauņu pusē man pieķer viens no diviem pasākuma namatēviem — Valkas mērs VENTS ARMANDS KRAUKLIS, tāpēc īsa saruna par tirgu īpaši Liesmai ar kādreizējo kolēģi kaimiņu laikrakstā Ziemeļlatvija ir pašā reizē!
Cik gadus jau notiek pārrobežu tirgus?
Šī mums ir sešpadsmitā reize, tiešām — tik ilgs laiks jau pagājis! Šo ideju noskatījos Dānijā, kur tāds tirgus ir blakus mūsu sadraudzības pilsētai Hiallerupai. Tā organizācijas komitejas priekšnieks ir mans labs draugs, tāpēc aizbraucu skatīties, kā viņi to dara. Protams, tur mērogs ir milzīgs, viņi 40 gadus to būvējuši. Tur ir 400 tūkstoši apmeklētāju trijās tirgus dienās. Mums pārrobežu tirgus ir divas dienas, manuprāt, kādi 70 līdz 80 tūkstoši apmeklētāju arī mums jau ir.
Manuprāt, pirmā diena — sestdiena — tomēr apmeklējuma ziņā ir intensīvāka.
Jā, bet daudzi, arī mana sieva, saka, ka otrā dienā labāk iepirkties, jo tad mazāka burzma. Arī cenas varbūt labākas.
STĀDU IELA. Protams, Valkā šo ielu joprojām sauc par Raiņa ielu, taču abās tirgus dienās to pilnīgi noteikti varētu īslaicīgi pārdēvēt par Zaļo vai Stādu ielu — tik daudz te dažādu zemē liekamu lielāku un mazāku zaļumu tirgotāju, lielākoties no Latvijas un Igaunijas, un pircēju!