«Autoceļu remontdarbu sezona šogad sākusies laikus un ļoti aktīvi. Darbi plānoti vairāk nekā 150 objektos visā valstī, turklāt sākušies arī līdz šim vērienīgākie darbi uz valsts vietējās nozīmes grants ceļiem. Šis ir gads, kad grants ceļu sakārtošanā ieguldīsim vēsturiski lielākās investīcijas. Arī Vidzemē šogad plānoti nozīmīgi darbi, īpaši ņemot vērā, ka panākts papildu finansējums Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas ir pazīstams kā «Sēnītes» posms, rekonstrukcijai. Vienlaikus īpaša uzmanība tiks pievērsta grants autoceļu uzturēšanai un ūdens atvades sistēmu sakārtošanai,» tā satiksmes ministrs U. Augulis.
Kopumā šajā gadā valsts vietējo autoceļu sakārtošanai novirzīti 25,6 milj. eiro. Savukārt kopējais 2018. gada valsts autoceļu finansējums ir 307 milj. eiro (124 no tiem ir ES fondu finansējums, otra daļa — 183 nāk no valsts budžeta).
Plānoto vietējās nozīmes autoceļu remontdarbu sarakstā šogad iekļauti arī vairāki mūspusē: grants seguma divkārtu virsmas apstrāde — Valmiera-Mujāni (V213, 3,9 km), Valmiera-Brenguļi-Bikseja (V196, 2,1 km), Cempi-Brenguļi-Trikāta-Vijciems (V182, 8,8 km), grants seguma atjaunošana — Virķēni-Meizakila (V173, 8,1 km), Rūjiena-Igaunijas rob. (V175, 9,1 km), asfaltbetona seguma atjaunošana — Valmiera-Dikļi-Augstroze (V166, 3 km).
Tikšanās laikā vairāki mūsu novadu pašvaldību pārstāvji akcentēja jautājumu par pretputekļu apstrādi uz grants ceļiem, kas ir īpaši sāpīgs jautājums šajā sausajā laikā.
«Šāda ceļu apstrāde ir ļoti dārga, vidēji tas izmaksā 1300 eiro uz km,» atbildi sniedza R. Nešpors. «Gada griezumā autoceļu uzturēšanai uz vienu km tiek atvēlēti 1500 eiro, ir jāizsver, vai mēs vasarā atputekļojam šo vienu kilometru, principā iztērējot visu finansējumu, kas mums ir atvēlēts gada griezumā. Šos darbus plānojam, sadarbojoties ar Latvijas Valsts ceļu nodaļām, balstoties uz pašvaldības vēlmēm, tiek identificēti kritiskie posmi. Šie posmi tiek apstrādāti, protams, selektīvi.»
Beverīnas novada pašvaldības vadītājs Māris Zvirbulis iztaujāja ministru par veloceliņu perspektīvām, jo arī novadam joprojām aktuāla ir veloceliņa Valmiera-Brenguļi izstrāde.
«Esam izstrādājuši velosatiksmes attīstības plānu, kura līdz šim nebija, bijām arī vienīgie Eiropā, kam tāda nebija. Uz tā balstoties, mēs arī šo lietu attīstīsim. Sadarbība Latvijas Valsts ceļiem ar pašvaldībām jau mums ir bijusi — katru gadu ir atvēlēti resursi arī veloceliņiem, cits jautājums, vai to ir pietiekami,» tā Augulis.
Tikšanās otrajā daļā visi klātesošie klātienē iepazinās ar LAU ikdienas uzturēšanas darbiem vasaras sezonā — ar valsts autoceļa posma P16 Valmiera-Matīši-Mazsalaca vienkārtas virsmas apstrādi un vietējās nozīmes valsts autoceļa posma V186 Valmiera-Līdums greiderēšanu ar piekabināmo greideri un zāles pļaušanu ceļa nodalījuma joslā.
UZ PIDRIĶA CEĻA ar trīs LAU jaunajām tehnikas vienībām — somu firmu Voumet VRG un Stark piekabināmajiem greideriem, kā arī McConnel pļaujmašīnu — darbībā klātesošos iepazīstināja LAU Valmieras ceļu rajona direktors Guntis Karps.