Šogad aprit 60 gadu, kopš šo populāro Blaumaņa lugu 1958. gadā režisora Edgara Lustes vadībā iestudēja arī Burtnieku amatierteātra kolektīvs. Tieši tā kļuva par burtnieciešu populārāko un iecienītāko izrādi.
Skroderdienas Burtnieku aktieru – amatieru izpildījumā spēlētas 22 reizes, septiņas no tām bijušas brīvdabas izrādes, kurās skroderi un viņu darba rīki — šujmašīnas, gludekļi un audekla baķi — tika atvesti zirga pajūgā. Izrādes notikušas ne tikai Burtniekos, bet arī tālākās vietās. Visgarāko ceļu burtniecieši braukuši, kad veduši savu izrādi spēlēt uz Balviem un Rīgu. Par šo iestudējumu ziņa savulaik publicēta arī laikrakstā Liesma: «Rūdolfa Blaumaņa populārā tautas komēdija Skroderdienas Silmačos Burtnieku padomju saimniecības strādnieku arodbiedrības dramatiskā kolektīva uzvedumā paguvusi izciemoties gan pašā Burtnieku ciemā, gan pie kolhozu Bērzaine un Ozols darbaļaudīm, gan Dikļu kultūras namā. Burtnieku pašdarbnieki izbrauca arī uz Valkas rajona Kārķu un Ērģemes tautas namiem un Limbažu rajona Staiceles kultūras namu. Atsaucība un atzinība, ar kādu izrādi vērtēja gandrīz 3000 skatītāju, liecina par čaklā kolektīva radošo uzvaru.»
Pašdarbības kolektīvu Vidzemes zonas skatē burtnieciešu uzvedums tika atzīts par labāko un izvirzīts uz republikas skati Rīgā, kur ieguva otro vietu.
Uzvedumā piedalījušies 48 dalībnieki. Tie bija dažādu profesiju un amatu pārstāvji. Grāmatā Burtnieki — notikumi, atmiņas, cilvēki var iepazīties ar precīzi aprakstītu aktieru sastāvu: «Antoniju atveidoja skolas direktore Milda Drēziņa un aptiekas pārvaldniece Irēna Līviņa. Anci spēlēja medmāsa Līga Zeldere, Pičuku — kolhoza Rīts priekšsēdētājs Elmārs Polis, nelaimīgo Elīnu — skolotāja Ruta Apsīte, Aleksis bija veterinārfeldšeris Valdis Zvirgzdiņš, Dūdars — skolotājs Gunārs Drēziņš. Skatītāju īpaši iemīļoti bija jauniešu trijotnes atveidotāji: Kārlēns — mežsargs Jānis Lūsis, Rūdis — skolotājs Anatolijs Kindzulis, Ieviņa — skolotāja Zigrīda Židova. Atraktīvās vecenes Pindacīša, Tomulīša un Bebene bija skolas saimniece Marta Liepiņa, lopkopības brigadiere Guna Millere un normētāja Lauma Lūse. Ābrams labi padevās grāmatvedim Voldemāram Dūnim, izcila Zāra bija mācību daļas vadītāja Velta Vītola, bet Joski spēlēja ciema padomes sekretārs Arvīds Židovs.»
Liela uzmanība bija pievērsta uzveduma muzikālajai daļai. Dziesmas mācīja skolotāja Anna Pommere, orķestri vadīja Jānis Devītis, pianistes pienākumus pildīja Ilga Liepiņa. Izrādi papildināja kluba vadītāja Edgara Sīļa deju iestudējumi. Pindaka lomas tēlotājs mehāniķis Staņislavs Butkēvics vadīja arī izrādes uzveduma daļu, par apgaismojumu rūpējās kinomehāniķis Valdis Liepiņš.
Burtnieku aktieriem – amatieriem gadījušies arī kuriozi. Balvos izrādes afišā pārpratuma dēļ par režisoru bija minēts Valmieras teātra aktieris un režisors Pēteris Lūcis. Organizētāji tā dēļ pārdzīvojuši lielu satraukumu, jo toreiz par šādām kļūdām bija nopietna atbildība.
Par teātra spēlēšanu Burtniekos var izlasīt grāmatās Burtnieku skola un Burtnieki — notikumi, atmiņas, cilvēki. Valmieras bibliotēkas rīkotā novadpētniecības konkursa ietvaros informācija par teātra spēlēšanas tradīcijām Burtnieku pagastā tiks apkopota un būs pieejama arī elektroniskā veidā Valmieras integrētās bibliotēkas novadpētniecības mājaslapā.
SKATS no izrādes trešā cēliena. Foto no Burtnieku novada arhīva