Pēdējos gados esi no Valmieras pazudis. Tik vien, ka varēja tevi kopā ar kundzi satikt gandrīz katrā Valmieras/ORDO mājas spēlē Vidzemes Olimpiskajā centrā. Ko dari, kādu gaisu elpo?
Jebkuram procesam ir jāgatavojas. Sen bijām plānojuši, ka es nostrādāšu skolā 25 gadus un pēc tam skolu atstāšu. Kundze jau priekšlaikus aizgāja pensijā, Dacei ir īpašumi laukos, un mēs tos gadu gaitā kopā ar bērniem vienmēr uzturējām kārtībā. Tad nu arī jau pēdējos gados skolā pārvācāmies uz laukiem un tagad dzīvojam Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā. Tā ir vieta ar ļoti skaistu dabas pamatni, ozoliem, dīķi, labām sajūtām. Un tad jau tu vari gatavoties dzīvot gan pensijai, gan vēl kaut ko arī darīt. Bet pazudis es neesmu! Esmu Valmierā bijis izstādēs, ļoti daudzās teātra izrādēs, praktiski visas Valmierā apmeklējis, arī Rīgā uz izrādēm bijis.
Esi jau pieradis pie laucinieka dzīves?
Jā. Mums Mārsnēnos rit jau kāds sestais vai septītais gads. Tā nav gluži laucinieku dzīve, mums vairāk tā romantika. Kundzei te ir vairāki puķu dārzi, siltumnīca, manā ziņā savukārt visas zāles lietas… Bet mums nav nekādu mājlopu, ja neskaita kaķīšus. Tādas lauku dzīves, kas saistās ar darbiem biznesam vai iztikas pelnīšanai, mums nav, viss ir romantikai, priekam, savu ieceru īstenošanai. Mēs to veiksmīgi darām — gan māju restaurējam, gan nodarbojamies ar citām lietām. Mums Valmierā nekad nebija dārziņš, mēs vienmēr braucām uz laukiem: kopām, kārtojām. Tas vienmēr tā ir bijis, un arī bērniem tas patīk un tagad, kā mēs novērojam, arī mazbērniem.
Oficiāli pensionārs, tomēr tu jau bez rosīšanās — tagad Pārgaujas novadā — nevari iztikt. Pastāsti, ar ko tagad pilnas tavas darba dienas.
Manas darba dienas nav pilnas varbūt gluži tādā izpratnē, kā mēs to saprotam: no astoņiem līdz pieciem. Bet laikam jau pats sākums jāizstāsta. Kad (SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs) Aivars Sirmais bija plānojis veidot tādu, teiksim, dabas izziņas takas, tehnoloģiju un zinātnes centru, kur blakus poligonam Daibe iepazīties ar šīm lietām un izglītoties varētu arī iedzīvotāji, skolēni, vispār visa piramīda, sākot no pirmsskolas līdz pat augstskolai, es tiku uzaicināts par vides projektu vadītāju. Tad nu virzu uz priekšu gan dabas takas, gan visas citas idejas. Man jau iepriekšējā darbā ģimnāzijā bija ļoti labas iestrādes, sākot ar Zinātņu akadēmijas prezidentu Spārīša kungu, ar augstskolu rektoriem Latvijas Universitātē, Lauksaimniecības universitātē, Daugavpils universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē, arī ZAAO ar viņiem ir līgumi, un tie arī pildās no abām pusēm. Man dienas lietderīgi paiet Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Daibē…