Vairs nav jāskaidro, ka ikvienai no valstīm stratēģiski svarīgi ir nodrošināt savus iedzīvotājus ar pārtiku. Tāpat nav jāskaidro, ka pārtikas izejvielu ražošana ir bizness, kas vairāk nekā citi pakļauts riskam, ko nekādi ekonomiski vai politiski lēmumi nevar ietekmēt — laika apstākļiem. Tieši tie ļoti bieži ietekmē lēmumus — globālā, reģionālā, lokālā un individuālā līmenī. Piemēram, Zviedrijā pārtikas veikalu ķēde ICA jūlija sākumā nolēma atbalstīt Zviedrijas lauksaimniekus un sociālajos tīklos publicējusi paziņojumu: «Dārgie pircēji! Ņemot vērā pašreizējos klimatiskos apstākļus Zviedrijā, mēs izvēlamies pilnībā apturēt gaļas iepirkumus ārvalstīs. Mēs visi esam priecīgi un pateicīgi par saulaino un silto vasaru, bet kopā varam palīdzēt atbalstīt mūsu lauksaimniekus!»
Arī citās valstīs sācies satraukums par laika apstākļu ietekmi uz lauksaimniecību, jo īpaši lopkopību. Lielbritānijā, piemēram, mediji seko līdzi lauksaimnieku ikdienai, dzīvnieku labturībai un ziņo par sagaidāmajām problēmām dzīvnieku barības sagādē. Jūlija sākumā Lielbritānijas Nacionālā lauksaimnieku savienība (NFU) ir atvērusi «barības banku» — bezmaksas pakalpojumu zemniekiem, ar kura starpniecību tiek pirkta un pārdota dzīvnieku barība un pakaiši. NFU ziņo, ka «barības banka» darbosies tik ilgi, cik nepieciešams.
Šovasar arī Latvijas sabiedrība nav vienaldzīga — vai ik dienas mēs LLKC saņemam informāciju par iespējām zemniekiem tikt pie vēl nenopļauta vai jau nopļauta siena. Līdzīgi sludinājumi redzami arī sociālajos tīklos, var teikt, ka sabiedrība veido savu neformālo «barības banku», lai palīdzētu lauksaimniekiem. Zāles kvalitāte, protams, ir cits jautājums, taču cilvēku vēlme palīdzēt ir ļoti pozitīvi vērtējama.
To, ka palīdzība būs nepieciešama vēl kādu laiku, liecina LLKC Lopkopības nodaļas vadītājas Silvijas Dreijeres apkopotā informācija par laika apstākļiem šai vasarai. Sausi un silti (2 līdz 6°C virs normas) laika apstākļi ir visā plašajā teritorijā no Lielbritānijas, Ziemeļfrancijas līdz Polijai, Baltijai un Skandināvijai. Jūlija otrajā pusē sausums vēl vairāk pastiprinājies Centrālajā un Ziemeļvācijā, kā arī Polijas ziemeļrietumos. Sausums saglabājas arī Skandināvijā, Lielbritānijā un daļēji arī Baltijas valstīs, jo prognozētais nokrišņu daudzums ir mazāks par 50% no vidējā 60 dienu nokrišņu daudzuma.
Ko tas nozīmē lauksaimniecībai? Starptautiskie nozaru eksperti norāda, ka visaptverošais sausums ap Baltijas jūru būtiski samazinājis šī gada labības ražu. Eksperti pat min, ka, piemēram, Zviedrijā, kas tradicionāli ir graudu eksportētāja, šogad būs nepieciešams graudu imports. Lopkopības saimniecībām tas nozīmē, ka jādomā ne tikai par rupjās lopbarības pietiekamību, bet arī par iespējām iegādāties graudus un rapšu spraukumus.
Atgriežoties pie stāsta par atbalstu lauksaimniekiem, ir skaidrs, ka šogad daudziem vajadzēs papildu līdzekļus, lai nodrošinātu barību mājlopiem, vai arī jāpieņem lēmums par ganāmpulku samazināšanu. Kamēr Latvijā nav riska fonda lauksaimniekiem, kur no platībmaksājumiem uzkrāt līdzekļus krīzes situācijām, tikmēr jādomā citi ceļi. Kā zināms, sabiedrībā nav liela atbalsta krīžu kompensāciju izmaksām lauksaimniekiem. Kā sabiedrība var palīdzēt? Maz ticams, ka lielveikalu ķēdes, kas pieder ārvalstu kompānijām, pieņems lēmumu pārdot tikai vietējo. Tādēļ ir vērts aicināt sabiedrību pieņemt lēmumu vairāk pirkt vietējos produktus no pašu lauksaimniekiem.