Siena un aveņu laikā
Kad ierodamies «Bērziņu» plašajā pagalmā, ir skaidrs, ka esam uztrāpījuši siena talkā. Ar dakšām varenas smaržīgā siena gubas šķūnī iekšā nes un krāmē vectēvs Imants ar mazdēlu Gintu, bet siena panta augšā kārtējo krāvumu akurāti piemīņā vecmāmiņa Anna. Redzams, ka trijotne šajā darbā ir labi sastrādājusies. Uzzinām, ka siens sagatavots brašajai trušu saimei, kuru mājas izvietotas gan kūtī, gan arī laukā. Agrāk kūtī bijuši lopi, tādēļ siena laiks šajā sētā vienmēr bijis viens no vasaras nozīmīgākajiem notikumiem. Tagad, kad kūtī mājo tikai truši, vistas un šai sētai uzticīgās bezdelīgas, pļavā darāmā esot krietni mazāk, toties paralēli sienam nu šajā sētā ir zemeņu, aveņu un upeņu laiks, kā arī rūpe par paprāvo bišu dravu. Jāpiebilst, ka šīs lauku sētas labie gariņi ir vectēvs un vecmamma, kas kopdzīvē pavadījuši 50 gadus un tagad, esot pensionāri, arvien vēl krietni atvieglo ikdienu jaunajiem, jo Agrim un Artai ir darbs pašiem savā mežizstrādes mikrouzņēmumā, Raivo Ērikam algots darbs Valmierā un studijas Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātē otrajā kursā, bet Gints vēl skolojas par pavāru Priekuļos. Tad nu sanāk, ka visai prāvās platībās ierīkoto zemeņu, vasaras un rudens aveņu, kā arī salīdzinoši mazāko upeņu stādījumu kopšana, kā arī ogu lasīšana vairāk vai mazāk ir brīvā laika nodarbe.
LILIJĀS. Ivanovu trīs paaudzes. Foto brīdī mājās vēl nebija Raivo Ēriks. Alekseja Koziņeca foto