Starp šīm alejām, kurās katrā vairāk dominē vienas sugas koki, īpatnu vietu ieņem Podzēnu aleja, kura sākas pieValmieras — Inčukalna šosejas Vaidavas pagastā. Šo aleju veido dažādu sugu koki — Krievijas un arī Eiropas lapegles, liepas, ozoli, kļavas, zirgkastaņas. Podzēnu aleju nevar uzskatīt pat par ļoti senu. Tā ir vien apmēram pirms 170 gadiem stādīta (kad 2016. gadā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā šo aleju vērtēja eksperti, viņi kādā nozāģētas lapegles celmā bija saskaitījuši 165 gadskārtu apļus). Tādēļ nav pat īsti skaidrs, kādēļ, kad apkaimē ir vēl daudzas, iespējams, krietni senākas, arī ainaviski izteiksmīgākas alejas, tās dabas pieminekļa statusu nav ieguvušas, bet šī ir ievērību izpelnījusies jau tā sauktajā pirmās Latvijas laikā.
Kopš 1930. gada
Atradu informāciju, ka Podzēnu alejai aizsargājamas dabas teritorijas statuss noteikts jau 1930. gadā. (Tad taču alejai vēl nebija pat 100 gadu!). Pieļauju, ka jau tad tā īpašu ievērību ir izpelnījusies ar to, ka šajā alejā lapegles ir stādītas pamīšus ar lapu kokiem — liepām un ozoliem. Atšķirībā no daudzām citām alejām, kas slienas lielu ceļu malās, Podzēnu aleja aptver šauru vietējas nozīmes ceļu. Attālums starp ceļa abās pusēs augošajiem kokiem vietām nepārsniedz pat 10 metrus. Kā pastāstīja kāda šajā ceļā sastapta gājēja, vēl pirms gadiem šāds koku tuvums un lapegļu zaļo zaru izliekums te veidojis izskatīgu, tuneļveidīgu arku. Skaisti jau bijis, taču zemie zari traucējuši Podzēnos iebraukt pat skolēnu autobusam, tādēļ kokiem apakšējie zari tikuši izzāģēti. Šobrīd, it sevišķi lapegles, zaudētos zarus, (iespējams, izjūtot, ka arī tie viņu mūža paildzināšanai ir vajadzīgi) mēģina izaudzēt no jauna.
SLAIDO KOKU ALEJA. Pārāk tuvu viens otram sastādītie koki, meklējot savu «dzīve telpu», ir auguši krietnā garumā. Ārijas Romanovskas foto